Pirms balsojuma Lepēna sacīja, ka ir disidente un izmantojusi savas tiesības uz vārda brīvību. Lepēna pauda pārliecību, ka uzvarēs jebkurā tiesā.
Lionas prokuratūra ir sākusi izmeklēšanu saistībā ar Lepēnas runu šajā pilsētā 2010.gada decembrī. Lepēna toreiz pauda nosodījumu tam, ka Francijas pilsētās, kur trūkst mošeju, musulmaņu lūgšanas notiek zem klajām debesīm. Viņa sacīja: "Tiem, kam patīk runāt par Otro pasaules karu, runāt par okupāciju, mēs varam runāt, tikai šoreiz par mūsu teritorijas okupāciju. Tā ir mūsu teritorijas daļu okupācija. Nav bruņu transporta, nav karavīru, bet tā vienalga ir okupācija, un tā apspiež tautu."
Lepēna, kura pirmo reizi EP tika ievēlēta 2004.gadā, 2012.gada aprīlī notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā saņēma 18% balsu. Tas bija labākais rezultāts, kādu jebkad izdevies saņemt FN kandidātam.
Francijas varasiestādes novembrī lūdza Eiropas Savienību (ES) atcelt FN līderes imunitāti, lai varētu viņu saukt tiesas priekšā, un EP juridiskā komiteja pagājušajā mēnesī atbalstīja iespējamo imunitātes atcelšanu. EP deputāti no Francijas šajā balsojumā atturējās, lai izvairītos no pārmetumiem par politisko rēķinu kārtošanu. FN viceprezidents Florāns Filipo jūnijā aģentūrai AFP pauda viedokli, ka tas būtu kas nedzirdēts, ja Lepēna tiktu notiesāta par to, ka "teikusi patiesību par musulmaņu lūgšanām ielās".