Brīdī, kad Grieķija atsākusi sarunas par sava parāda daļēju norakstīšanu ar privātajiem kreditoriem, intervijā Austrijas laikrakstam "Der Standard" Junkers norādījis, ka valstīm pašām sev jāuzdod jautājums, "vai nav nepieciešama publiskā sektora palīdzība".
Luksemburgas premjerministrs uzsvēra, ka mērķi samazināt Grieķijas budžeta deficītu līdz 120% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) izvirzījis kā priekšnoteikumu turpmākā finansiālā atbalsta sniegšanai, nav pilnībā sasniedzams, norakstot tikai parādu privātajiem kreditoriem.
Sarunās ar privātajiem kreditoriem Atēnas cer panākt vienošanos, kas ļautu dzēst 100 miljardus eiro no 350 miljardus eiro lielā valsts kopējā parāda jeb pusi no 200 miljardus eiro lielā parāda privātajiem kreditoriem.
Abas iepriekšējās sarunu kārtas nonāca strupceļā, pusēm nespējot vienoties par procentu likmi, kas būtu jāmaksā par atlikušo parāda daļu. Tikmēr Eiropas Centrālā banka, kuras īpašumā esošo Grieķijas obligāciju vērtība sasniedz 45 miljardus eiro, līdz šim it ignorējusi aicinājumus, arī samierināties ar daļējiem zaudējumiem.