"Patiesība ir tāda, ka mēs jau esam nokavējuši šo termiņu," paziņoja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna pārstāvis Amadeu Altafažs, mudinot Atēnas nekavējoties pieņemt lēmumus, lai dabūtu aizdevumu savas ekonomikas glābšanai.
EK pārstāvis atzina, ka Grieķijas valdībai ir jāīsteno bezprecedenta pasākumi, jo šī eiro zonas valsts ir "dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem ļoti ilgu laiku".Jau vairākus mēnešus Grieķijas partnervalstis ir paudušas sašutumu, ka Atēnas nepilda solījumus attiecībā uz valsts aktīvu privatizāciju, kā arī nepieliek pūles, lai apkarotu korupciju un samazinātu birokrātiju nodokļu iekasēšanas jomā.
Starptautiskie aizdevēji ES un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pieprasījuši par 20% samazināt minimālo algu, kuras apmērs Grieķijā sasniedz 750 eiro (527 latus), par 15% samazināt piemaksas pie pensijām un atlaist no darba 15 tūkstošus sabiedriskajā sektorā strādājošo, lai samazinātu milzīgo ierēdņu armiju.
Grieķijai 20.martā ir jāatmaksā savu obligāciju turētājiem 14,5 miljardi eiro (10 miljardi latu). Ja līdz šim laikam valsts nedabūs starptautiskā aizdevuma kārtējo porciju, tā piedzīvos bankrotu.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas līderis Nikolā Sarkozī pirmdien kopīgā preses konferencē paziņoja, ka grieķi ES naudu dabūs tikai tad, ja pildīs savus solījumus reformu īstenošanas jomā.
Savukārt Grieķijas divas galvenās arodbiedrības otrdien izsludinājušas 24 stundas ilgu ģenerālstreiku, lai protestētu pret jauniem taupības pasākumiem, kurus pieprasa Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), vēstīja ziņu aģentūra Ana.
Grieķija mēģina pabeigt trīs nedēļas ilgušās sarunas ar aizdevējiem un privātajiem kreditoriem, lai izvairītos no bankrota, kas varētu iedragāt ne vien eiro zonas, bet visas pasaules ekonomikas atkopšanos. Līdz šim sarunās ar kreditoriem vienošanos panākt nav izdevies.