Ankara sāka sarunas ar Briseli par pievienošanos ES pirms 16 gadiem.
EK norādīja, ka Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdības vadībā notikusi atkāpšanās no demokrātijas un likuma varas un pērn ignorētas ES rekomendācijas.
Ziņojumā arī teikts, ka Ankara vairs nopietni neattiecas pret ES atbalstīto reformu īstenošanu, lai gan Erdogans aprīlī sacīja, ka Ankaras mērķis joprojām ir pievienoties ES.
"ES nopietnās bažas par demokrātijas, likuma varas, pamattiesību un tiesu varas neatkarības mazināšanos nav kliedētas. Turpinājās atkāpšanās daudzās jomās," norādīja EK.
"Pašreizējos apstākļos Turcijas iestāšanās sarunas ir faktiski apstājušās," paziņoja EK.
Turcija šo EK ziņojumu vēl nav komentējusi, bet Ankara agrāk izteikusies, ka ES kritika esot netaisnīga un nesamērīga.
Lai gan sarunas par iestāšanos ES ar Turciju tika uzsāktas 2005.gadā, tās faktiski ir iesaldētas, jo, pieaugot prezidenta Erdogana režīma autoritārismam, vairojies arī saspīlējums Ankaras un Briseles attiecībās, sevišķi pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā 2016.gadā.
Turcijā joprojām turpinās Erdogana režīma oponentu vajāšana pēc neveiksmīgā puča un noteikti plaši ierobežojumi žurnālistu, rakstnieku, juristu un cilvēktiesību aizstāvju darbībai, norādīts EK ziņojumā.
Ankara savukārt apgalvo, ka šādi drošības pasākumi ir nepieciešami, ņemot vērā draudus, ar ko jāsaskaras Turcijai, kurai ir sauszemes robeža ar Irāku un Sīriju.
Prezidenta pilnvaru palielināšana kopš 2017.gada un Erdogana īstenotā agresīvā ārpolitika ir pasliktinājusi arī Turcijas attiecības ar NATO.
EK ziņojumā apšaubītas Turcijas spējas kļūt par ES dalībvalsti un apšaubīta Ankaras reformu īstenošanas prakse.
ES 27 dalībvalstīm, nevis EK, ir jāizlemj, vai Turcijas dalības pieteikums ES būtu oficiāli jāatceļ. Daudzas dalībvalstis uzskata, ka ES vajadzētu ar Turciju veidot mazāk formalizētas attiecības, kuru pamatā būtu tirdzniecības sakari.