Krievija Lietuvas izcelsmes produktu eksporta jomā nav dominējošā valsts, turklāt eksporta nozarē uzsākta diversifikācija, tādēļ nevajadzētu baidīties, ka Krievijas sankcijas dos Lietuvas ekonomikai būtisku triecienu, viņa teikto pārstāsta Lietuvas Radio un televīzijas ziņu portāls Lrt.lt.
Pēc eksperta teiktā, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi. Tiesa gan, šīs spriedzes dēļ vidējā darba samaksa augs lēnāk.
SEB bankas analītiķu izstrādātajā Lietuvas makroekonomikas apskatā prognozēts, ka šogad Lietuvas IKP augs par 2,7%, nākamgad - par 3,2% un 2016.gadā - par 4%.
Šobrīd Lietuvas IKP pieaugumu visvairāk sekmē iekšējais patēriņš un investīcijas, bet eksports patlaban zaudējis ekonomikas dzinējspēka lomu, norādījis Nausēda.
Bankas veiktās aplēses gan liecina, ka Lietuva ir krietni jutīgāka pret Krievijas sankcijām nekā abas pārējās Baltijas valstis, jo Krievijas tirgus īpatsvars Lietuvas eksporta apjomā pārsniedz 21%, bet pārtikas preču embargo skāris 4% no visiem uz Krieviju vestajiem produktiem. Tomēr, kā domā Nausēda, sabiedrībā valda maldīgs priekšstats, ka Krievijas sankcijas automātiski nozīmē apgrozījuma sarukšanu.
"Tas var notikt tikai pašā sliktākajā gadījumā, ja bizness nespēj ātri pārorientēties uz citu tirgu vai šī pārorientēšanās nav finansiāli izdevīga," viņš norādījis, atgādinot, ka daļa uzņēmumu sākuši pielāgoties attiecību atsalumam ar Krieviju jau pirms sankciju noteikšanas.
Apskatā atzīts, ka bez pārorientēšanās uz alternatīvajiem tirgiem ražotājiem izdevies ierobežot zaudējumus, samazinot izejvielu izmaksas, samazinot vai nepalielinot darbinieku algas vai ražošanas apjomus.
Analītiķis norādījis, ka Krievijas tirgus šobrīd ir aktuāls Lietuvas iekārtu ražotājiem un pārtikas uzņēmumiem, bet arī šā eksporta apjomi nav tik lieli - 2014.gadā uz Krieviju eksportēti tikai 13,3% Lietuvā ražoto mašīnu un iekārtu.
Šogad Krievijas sankciju ietekme būs izteiktāka nekā turpmākajos gados, jo laika gaitā bizness spēj pielāgoties notiekošajam. Bankas analītiķi lēš, ka maksimālie Krievijas sankciju radītie zaudējumi varētu sasniegt līdz 5% no IKP, bet vienīgi tajā gadījumā, ja Lietuvas uzņēmēji vispār nespētu pielāgoties situācijai.
Saistībā ar ģeopolitiskās spriedzes saasināšanos un samazināto IKP pieauguma prognozi bankas analītiķi samazinājuši arī savu iepriekšējo vidējās darba samaksas pieauguma prognozi nākamajam gadam no 6,5% līdz 5%, bet 2016.gadā viņi prognozē 5,5% pieaugumu. Kā norādījis Nausēda, daudz kas būs atkarīgs no tā, vai nākamgad valdība izšķirsies vēlreiz palielināt minimālo mēnešalgu.