Vācija prognozē, ka šogad patvērumu valstī pieprasīs vismaz 800 000 ārvalstnieku, kas ir divtik kā 1992.gadā reģistrētais iepriekšējais rekords, kad Vācijā ieradās 438 000 bēgļu no karu plosītās bijušās Dienvidslāvijas.
Vicekanclers Zigmārs Gabriēls atzinis, ka arī tuvākajā nākotnē Vācijai ik gadu nāksies uzņemt vismaz pa pusmiljonam jaunu patvēruma meklētāju.
Savukārt kanclere Angela Merkele atzinusi, ka "tas, ko pieredzam šobrīd, ir kas tāds, ko mums nāksies risināt gadiem un kas tuvākajos gados mainīs mūsu valsti".
Tikmēr sociologs un Nākotnes domīcas - Kultūras atjaunošanas fonda valdes priekšsēdētājs Meinhards Mīgels brīdina, ka "ir grūti paredzēt, vai šis process būs uz labu vai ļaunu".
Taču ir skaidrs, ka vāciešiem, kas "vēlas turēties pie savas ierastās pasaules, nāksies rēķināties ar pārmaiņām, un sagaidāms izmisums," intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ARD atzīst Mīgels.
Arī Berlīnes Brīvās universitātes emeritētais politikas zinātnes profesors Hajo Funke norāda, ka "šāds cilvēku pieplūdums (..) ir milzīga problēma".
Nāksies pielāgot, piemēram, izglītības sistēmu, sākot ar imigrantu bērnu uzņemšanas noteikumiem un beidzot ar visu mācību procesu, uzskata Funke, piebilstot, ka galu galā šādu nelegālās imigrācijas krīzi Eiropa vēl nav pieredzējusi.
"Mums nekad šādas situācijas Eiropā nav bijis (..), tāpēc nāksies eksperimentēt," piebalso arī Mīgels.
Viņš pašreizējo krīzi salīdzina ar situāciju pēc Otrā pasaules kara, kad 12 miljoni etnisko vāciešu tika padzīti no Austrumeiropas valstīm un ieradās drupās esošā Vācijā, kur viņi nekad iepriekš nebija dzīvojuši.
"Tika pieliktas milzu pūles, lai viņus integrētu," norāda Nākotnes domnīcas vadītājs. "Taču palīdzēja tas, ka viņiem bija tas pats kultūras fons un viņi runāja tajā pašā valodā."
Taču to bēgļu gadījumā, kas ierodas no Sīrijas vai Irākas, situācija ir citāda, jo vairums no viņiem pat nerunā vāciski.
Tajā pašā laikā eksperti uzskata, ka bēgļi ar laiku var iedvest Vācijai jaunu dzīvību, mazinot iedzīvotāju novecošanās tendenci un aizpildot deficītu darbaspēka tirgū.
Tiek prognozēts, ka Vācijas iedzīvotāju skaits zemās dzimstības dēļ no pašreizējā 81 miljona 2060.gadā būs sarucis līdz 70 miljoniem, un valdības apsēstība ar budžeta līdzsvarošanu daļēji skaidrojama ar bažām, ka tuvākajos gados kļūs arvien grūtāk finansēt pastāvošo pensiju sistēmu.
Imigranti varētu kļūt arī par darbaspēka avotu Vācijas rūpniekiem, kas arvien vairāk žēlojas par darbinieku trūkumu. Uzņēmēju organizāciju līderi pēdējo mēnešu laikā arvien aktīvāk aicinājuši dot patvēruma meklētājiem piekļuvi profesionālajai izglītībai un darba tirgum.
"Integrācija Vācijā vienmēr darbojusies caur darba tirgu," un šajā ziņā valstij ir laba pieredze, norāda domnīcas Bertelsmana fonds eksperts imigrācijas jautājumos Orkans Kesemens.
Viņaprāt, Vācija jau piedzīvojusi pārmaiņas pēdējo gadu laikā.
"Vācija, kas pirms desmit gadiem apgalvoja, ka mēs neesam imigrācijas valsts, kļuvusi par valsti, kas saka, ka mēs no tās gūstam savu spēku. Tās ir pārmaiņas," uzsver Kesemens.
Jau tagad katrs piektais Vācijas iedzīvotājs ir ārvalstu izcelsmes, jo kopš Otrā pasaules kara valsts ir absorbējusi jau vairākus imigrācijas viļņus, tostarp no Turcijas, bijušās Dienvidslāvijas un Irānas, norāda Bertelsmana fonda eksperts.
Tomēr vienlaikus viņš brīdina, ka imigrācijas gadījumā "mēs pļaujam, ko sējam".
"Ja jautājums publiski tiek debatēts pozitīvā gaisotnē, mēs iegūstam labus rezultātus. Taču, ja debates pavēršas pretējā virzienā, ja mēs bēgļiem rādām negatīvu tēlu, situācija var kļūt sarežģītāka," uzsver Kesemens.
Savā trešdienas uzrunā Bundestāgā Merkele mudināja uzsākt aktīvu jaunieceļojušo ārvalstnieku integrāciju, taču vienlaikus imigrantus brīdināja, ka tiem būs jāpakļaujas Vācijas likumiem.
"Mums jāmācās no pagājušā gadsimta sešdesmito gadu pieredzes, kad uzaicinājām uz šejieni viesstrādniekus, un no paša sākuma augstākā prioritāte jāpiešķir integrācijai," uzsvēra kanclere.
Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka "mums nepārprotami jāparāda, kuri noteikumi šeit ir spēkā, un mums nav jāstāv malā, kad atsevišķas kopienas iekapsulējas un noraida integrāciju vai veido paralēlas sabiedrības".
Merkele pauda pārliecību, ka gadījumā, ja jaunpienācēji tiek ātri integrēti un iekļauti darbaspēka tirgū vai izglītības sistēmā tie var nest "vairāk iespēju nekā risku".