Kā uzskata Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, šajā Eiropai tik sarežģītajā laikā panākts "visām pusēm labākais iespējamais rezultāts".
"Ņemot vērā, kā samazinājies visas ES budžets, un ievērojot tās grūtības, ar kurām saskārusies Eiropa, tas ir labākais rezultāts, uz kādu Lietuva vispār varēja cerēt. Vairāk nekā 44 miljardi litu uz septiņiem gadiem - tā patiešām ir liela injekcija Lietuvas ekonomikā un paver jaunas iespējas mūsu valsts iedzīvotājiem," prezidentes teikto citē viņas preses dienests.
ES struktūrfondu atbalsts Lietuvai salīdzinājumā ar pašreizējo budžetu pieaugs gandrīz par miljardu litu, pārsniedzot 25 miljardus litu. Atbalsts lauku attīstībai un tiešmaksājumiem sasniegs 17,2 miljardus litu. Tiešmaksājumi Lietuvas lauksaimniekiem pieaugs par 70% un līdz 2020.gadam sasniegs 196 eiro (gandrīz 138 latus) par hektāru.
Par īpaši būtisku ieguvumu var uzskatīt to, ka Lietuvai izdevies panākt, lai vecās Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanas darbi tiktu finansēti tā, kā bija paredzēts līgumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, pārceļot uz jauno budžetu arī neizmantotos pašreizējā budžeta līdzekļus. Kopumā laikā no 2014. līdz 2020.gadam šim mērķim lietuvieši varēs atvēlēt 750 miljonus eiro (527 miljonus latu).
Savukārt jaunais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kam budžetā nolemts atvēlēt kopumā 29 miljardus eiro, Lietuvai pavērs iespēju saņemt finansējumu svarīgiem enerģētikas projektiem - energosistēmu un gāzesvadu starpsavienojumiem.