"Šīs vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem standartiem. Tās nebija nedz brīvas, nedz godīgas, nedz caurskatāmas," sacīja Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots.
Kopīgā paziņojumā ES ārlietu ministri norādīja, ka šīm vēlēšanām nav bijis "nekādas ticamības". Ministri paziņojumā cita starpā norādīja uz saīsināto vēlēšanu kalendāru, opozīcijas politiķiem noteiktajiem aizliegumiem un radītajiem šķēršļiem, vēlētāju iebiedēšanu un nevienlīdzīgo piekļuvi medijiem.
"ES aicina sarīkot jaunas prezidenta vēlēšanas atbilstoši starptautiski atzītajiem demokrātijas standartiem un Venecuēlas konstitucionālajai kārtībai," norādīja ministri, piebilstot, ka bloks "rīkosies raiti", lai noteiktu jaunas sankcijas.
Ministri arī vienojās palielināt palīdzības apjomus Venecuēlas iedzīvotājiem, arī tiem, kas aizbēguši uz kaimiņvalstīm.
ES diplomāti pagājušajā nedēļā norādīja, ka bloks varētu noteikt ekonomiskās sankcijas 11 Venecuēlas amatpersonām.
Sagaidāms, ka sankcijas tomēr netiks noteiktas pašam Maduro, jo ES vēlas vērst spiedienu pret viņa tuvākā loka cilvēkiem, lai panāktu kursa maiņu.
ES jau janvārī noteica sankcijas vairākām Venecuēlas amatpersonām.
ES ir Venecuēlas trešais lielākais tirdzniecības partneris pēc ASV un Ķīnas. Bloks cenšas izolēt Karakasu un sekmēt autoritārā režīma, kas ekonomiku pārvērtis drupās un izraisījis pārtikas krīzi, galu.
ES novembrī Venecuēlai noteica ieroču embargo.
ES šobrīd nevēlas noteikt sankcijas Venecuēlas naftas sektoram, līdz ar to sagaidāms, ka jauno sankciju ietekme būs ierobežota, piektdien sacīja bloka amatpersona.
Kaut arī plašākajām ASV sankcijām bijusi stipra simboliska nozīme, tās līdz šim atstājušas mazu ietekmi uz Maduro politiku, norāda eksperti, uzsverot, ka sankcijas naftas un finanšu sektoriem varētu būt vienīgais veids, kā piespiest Venecuēlas valdību mainīties.
Maduro 20.maijā prezidenta vēlēšanās tika pārvēlēts uz jaunu termiņu, saņemot 68% balsu.
ASV, Eiropas Savienība un vismaz 12 Latīņamerikas valstis ir nosodījušas šīs vēlēšanas kā nedemokrātiskas.