Dalībvalstu līderiem pulcējoties uz pirmo samitu klātienē kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, bloks stāv dziļākās ekonomikas lejupslīdes priekšā kopš tā izveides, un nacionālajām valdībām steigšus nepieciešami līdzekļi savu tautsaimniecību izvešanai no pandēmijas radītās krīzes.
Lai gan vairāku dalībvalstu līderi pauduši cerības par iespējamo kompromisu, ko varētu panākt samita laikā, pastāv ļoti reāla iespēja, ka nedz piektdien, nedz sestdien viņiem tā arī neizdosies vienoties.
Vācijas kanclere Angela Merkele, ierodoties Briselē, neizklausījās pārliecināta, ka samitā izdosies panākt lūzumu diskusijās par daudzmiljardu fondu ekonomikas atveseļošanai.
"Man jāatzīst, ka domstarpības joprojām ir ļoti, ļoti lielas, un tāpēc nevaru pateikt, vai šoreiz rezultātu sasniegsim," žurnālistiem Briselē norādīja Merikele. "Jārēķinās ar realitāti."
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicies, ka viņš ir "pārliecināts, taču piesardzīgs", ka vienošanās tiks panākta. "Tas ir patiesības mirklis un mērķis, kas Eiropai noteikti jāsasniedz."
Merkele un Makrons, kas uzņēmušies vadošo lomu tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidē, pagājušā nedēļā vairākkārt tikās divpusējās sarunās un mudināja pārējo dalībvalstu valdību vadītājus uz kompromisu.
Diskusiju sākumpunkts ir Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela priekšlikums 500 miljardus no iecerētā fonda līdzekļiem izdalīt kā grantus, bet 250 miljardus atvēlēt aizdevumiem.
Tajā pašā laikā, rēķinoties ar nacionālo valdību jau tā lielo neapmierinātību ar bloka tēriņu apmēriem, Mišels nedaudz samazinājis plānotos ES izdevumus laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam no 1,1 triljona eiro līdz 1,074 triljoniem.
Tomēr domstarpības ir dziļas, sākot ar jautājumu par ekonomikas atveseļošanas fonda un ES ilgtermiņa budžeta apmēriem, un beidzot ar kritērijiem līdzekļu sadalē.
Vislielākie iebildumi izskan no tā dēvētā "taupīgā četrinieka" - Nīderlandes, Zviedrijas, Dānijas un Austrijas, kas vēlas grantiem atvēlēt pēc iespējas mazāk līdzekļu.
Austrijas kanclers Sebastians Kurcs pēdējā brīdī ticies ar pārējo "taupīgā četrinieka" valdību pārstāvjiem, lai "koordinētu" kopīgo nostāju pirms samita.
Mēs nepiekritīsim nekādiem pasākumiem, kas bruģē ceļu uz pastāvīgu transfertu savienību, Twitter brīdinājis Kurcs, ar to saprotot līdzekļu pārdali starp dalībvalstīm.
Nīderlandes premjerministru Marks Rite, kas līdz šim bijis visasākais iecerētā atlabšanas fonda kritiķis, arī stingri palicis līdzšinējās pozīcijās.
Viņš uzsvēris, ka līdzekļi nav izdāļājami kā bezatlīdzības granti un ka līdzekļu piešķiršana saistāma ar reformām, kas veicamas attiecīgajai dalībvalstij.
Vladošo nesaskaņu dēļ 27 dalībvalstu līderiem jūlija beigās iespējams būs jāpulcējas uz vēl vienu samitu.