Pēc migrācijas krīzes kulminācijas 2015.gadā, kad Eiropā ieradās miljons nelegālo imigrantu, Brisele un Ankara 2016.gadā noslēdza vienošanos par migrācijas plūsmas ierobežošanu.
Turcija piekrita uzņemt nelegālos imigrantus, kurus sūtītu atpakaļ Grieķija, un ierobežot migrantu plūsmu apmaiņā pret sešiem miljardiem eiro no ES.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pārmetis ES, ka tā nepilda savu vienošanās daļu, un apgalvo, ka Ankara jau iztērējusi 40 miljardus ASV dolāru palīdzībai vairāk nekā 3,6 miljoniem sīriešu bēgļu, ko Turcija uzņēmusi.
ES sūtnis Ankarā šodien pavēstīja, ka ES piešķīrusi Turcijai sešus miljardus eiro, un norādīja, ka abas puses tagad koncentrēsies uz to, lai pārliecinātos, ka bēgļi un kopienas, kas tos uzņem, gūst labumu no abu pušu kopīgajiem projektiem.
ES nauda paredzēta konkrētiem sociālajiem projektiem Turcijā un netiks izmaksāta tieši Turcijas valdībai.
Projektu ietvaros plānots uzlabot migrantu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un dzīves apstākļus.
Jautājums par ES palīdzību bijis pamats spriedzei starp ES un Turciju.
Erdogans šogad paziņoja, ka netraucēs nelegālajiem imigrantiem doties uz ES, bet vēlāk no saviem draudiem atkāpās.
ES un Turcijas starpā valda domstarpības arī saistībā ar Ankaras uzsākto dabasgāzes iegulu izpēti Vidusjūras austrumos ūdeņos, uz kuriem pretendē arī Grieķija.
Pēc ES samita pagājušajā nedēļā Brisele paziņoja, ka plāno pastiprināt sankcijas pret Turciju, bet piebilda, ka ES gatavojas arī turpmāk finansiāli palīdzēt Sīrijas bēgļiem un kopienām, kas tos uzņem.