"Komisija nav atradusi pierādījumus, lai secinātu, ka personu un preču pārbaudes, ko īstenojušas Spānijas varasiestādes (..), būtu pārkāpušas savienības atbilstošās tiesību normas," norādīts EK paziņojumā.
Brisele piebildusi, ka šie secinājumi izdarīti, pamatojoties gan uz novērojumiem, kas gūti 25.septembrī ekspertu vizītes laikā, gan uz abu pušu sniegto informāciju.
Tomēr EK vienlaikus atzinusi, ka robežkontroles punkta apkalpošana uz robežas starp Gibraltāru un Spāniju esot "problemātiska", ņemot vērā satiksmes intensitāti un relatīvi ierobežoto telpu, kā arī pieaugušo tabakas kontrabandu uz Spāniju.
Vēstulē, kas piektdien nosūtīta Spānijai, EK ieteikusi uzlabot robežas kontrolpunktu, izveidojot papildu transporta joslas un pārorientējoties no nejaušām pārbaudēm uz mērķtiecīgākām kontroles procedūrām. Vienlaikus EK mudinājusi Madridi uz plašāku informācijas apmaiņu ar Lielbritāniju.
Savukārt vēstulē, kas tajā pašā laikā nosūtīta Londonai, ieteikts pastiprināt cīņu pret kontrabandu un nodrošināt izlūkošanas datu apmaiņu ar Spāniju.
EK piebildusi, ka atkārtoti izvērtēs situāciju pēc sešiem mēnešiem.
Kā aģentūrai AFP apliecināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis, Londona atzinīgi vērtējot EK ieteikumu Madridei "īstenot pasākumus, lai Gibraltāra-Spānijas robeža funkcionētu efektīvi".
Arī Spānija izteikusi apmierinātību ar EK lēmumu, jo tajā atzīts, ka "mēs neesam pārkāpuši kopienas noteikumus, ieviešot pārbaudes uz Gibraltāra robežas".
Jau vēstīts, ka Madride vasarā ieviesa uz robežas ar nelielo klinšu ragu pastiprinātu robežkontroli, kas noveda pie garu automašīnu rindu veidošanās, kurās nācās pavadīt vairākas stundas.
Gibraltāra valdība uzskata, ka Spānija pastiprināto robežkontroli ieviesa, lai atriebtos par mākslīgā rifa būvniecību, norobežojot klinšu ragu ieskaujošos ūdeņus un liedzot pieeju spāņu zvejniekiem.
Lai pārbaudītu robežkontroles atbilstību ES tiesību normām, uz Gibraltāru devās ES eksperti.
Gibraltārs, kura teritorija ir tikai 6,8 kvadrātkilometri un kur mitinās 30 000 iedzīvotāju, bijis pastāvīgs spriedzes avots Londonas un Madrides attiecībās kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki.
1713.gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Madrides suverenitātē.
Tomēr Londona norāda, ka tā neatteiksies no suverenitātes pār Gibraltāru pret šīs teritorijas iedzīvotāju gribu.
2002.gadā Gibraltāra iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja Londonas un Madrides priekšlikumu par dalītās suverenitātes noteikšanu pār šo teritoriju.