2014.gada sākumā krīzei padziļinoties līdz ar Krievijas veikto Krimas aneksiju, ES noteica sankcijas - aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu - vairākām personām Krievijā un Ukrainā, kas tika vainotas par Ukrainas sašķelšanu, tostarp arī Rotenbergam.
Tomēr viņš vērsās ar apelācijas sūdzību ES Vispārējā tiesā, skaidrojot, ka sankcijas viņam noteiktas nelikumīgi.
Spriedumā ES Vispārējā tiesa daļēji atstāja spēkā Rotenbergam noteiktās sankcijas, bet anulēja sankcijas par laika posmu no 2014.gada 30.jūlija līdz 2015.gada 14.martam ES juridiskās argumentācijas dēļ.
Vispārējā tiesa norādīja, ka "pirmo iemeslu konstatējumu atsauc acīmredzamās izvērtējuma kļūdas", un tāpēc sankcijas nevar palikt spēkā.
Sankcijas tika atjaunotas 2015.gada 15.martā uz sešu mēnešu posmiem, ES kā papildu argumentus minot, ka Rotenbergam pieder uzņēmums, kas būvē tiltu no Krievijas uz okupēto Krimu, un ka viņš vadījis sabiedrisko attiecību kampaņu, lai nostiprinātu Maskavas pretenzijas uz Ukrainas pussalu.
Vispārējā tiesa norādīja, ka tā saglabā sākotnējos iebildumus saistībā ar sankcijām, vienlaikus apliecinot, ka divi papildu argumenti sankcijas attaisno.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.