Galvenais uzlabojums autortiesību aizsardzībā, kā uzskata EP, būs, ka Google, Facebook un tiem piederošajām kompānijām vajadzēs nepieļaut, ka tiek izmantots ar autortiesībām aizsargāts saturs un izveidot īpašus filtrus, kas pārbaudīs, piemēram, Youtube augšuplādētos video.
Iepriekš gan ir pausts, ka likums varētu negatīvi ietekmēt mazākās platformas un satura radītājus, jo mazākās platformas, kas nepieder ASV milžiem, nevarēs efektīvi kontrolēt saturu.
Savukārt no Vācijas ievēlētā Pirātu partijas pārstāve Jūlija Reda, kā ziņo EU Observer, norādījusi, ka automātiskie filtri nespēj nošķirt apzināti pārkāptas autortiesības no parodiju satura. Proti, likumā, kā tas bijis līdz šim, ir iekļauti izņēmumi, kas ļauj izmantot arī citu radīto saturu bez maksas.
Lielajām platformām arī vajadzēs parakstīt līgumus ar satura radītājiem. Tāpat dažādi ziņu servisi nevarēs publicēt izgriezumus no mediju radītā satura, ja vien pats medijs nebūs to atļāvis.
Atbildīgais komisārs Andrius Ansips norādījis: "Eiropiešiem beidzot būs autortiesību likums, kas ir atbilstošs digitālajam laikmetam un sniegs ieguvumu visiem: garantētas tiesības lietotājiem, godīgu atalgojumu radītājiem un skaidrus noteikumus platformām."
Google mātes kompānija Alphabet pēdējos divus gadus ir aktīvi lobējusi, lai šis likums netiktu pieņemts. Šobrīd, kā vēsta Reuters, uzņēmums nav paudis konkrētu viedokli par topošo likumu. Tā pārstāvji medijam norādījuši, ka iepazīsies ar likuma saturu un tad lems kā rīkoties. Iepriekš pausts, ka Google varētu pārtraukt servisa Google News izmantošanu Eiropā, jo saistībā ar līdzīgu nacionālā mēroga regulējumu par mediju saturu izmantošanu Spānija uzņēmums pārtrauca piegādāt šo pakalpojumu Spānijā.
Iepriekšējās likuma versijas, kas tika labotas EP, radīja bažas, ka arī hipersaites un īsas atsauces uz, piemēram, mediju rakstiem varētu tikt aizliegtas, taču nu, kā ziņu EU Observer, tas ir labots. Tāpat arī paredzēti izņēmumi mazākām platformām.
Likumu atbalsta autortiesību organizācijas taču tehnoloģiju sektors ir paudis bažas, ka tas varētu negatīvi ietekmēt kontinenta konkurētspēju pasaulē. Arī Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas pārstāve Ursula Pahla paudusi neapmierinātību, sakot, ka tas apgrūtinās mazo, neatkarīgo satura radītāju iespējas izplatīt savus darbus. Viņasprāt likums nav balstīts "realitāte kā cilvēki izmanto internetu".
Portāls Diena.lv jau iepriekš rakstīja par direktīvu, skaidrojot, ka iepriekšējās likuma versija bija pārāk plašas un varēja radīt problēmas interneta brīvībai visā Eiropā. Tolaik direktīvas pretinieki norādīja, ka potenciālie ierobežojumi ietekmētu ne tikai milzu kompānijas, bet kaitētu mazajiem uzņēmējiem, medijiem un padarītu apgrūtinošu pat dalīšanos ar interneta jokiem, sauktiem par mēmiem (memes - no angļu valodas).
Eiropas Parlamenta skaidrojumā gan norādīts, ka direktīva tiek veidota ar mērķi pasargāt gan runas brīvību, gan autoru tiesības uz atalgojuma saņemšanu par savu darbu. Norādīts, ka autori gadījumos, kad sākotnēja samaksa par viņu darbu ir bijusi neproporcionāli maza pret kopējiem pasūtītāja gala ienākumiem, varēs pieprasīt papildu atalgojumu.
Kritiķi jau ir norādījuši, ka šāds nosacījums uzliktu nesamērīgi lielus pienākumus uzņēmumiem, kas uztur platformas, kurās lietotāji izvieto savus materiālus. Regula potenciāli ietekmētu ne tikai pamatā izklaidējošā satura vietni Youtube, bet arī, piemēram, programmēšanas kodu publicēšanas vietni GitHub.
Tiesa gan Eiropas Parlamenta izplatītajā relīzē norādīts, ka tādas vietnes kā Wikipedia un GitHub netiks pakļautas šai direktīvai. Tāpat arī ir atrunas, kas pasargātu muzejus un kultūras mantojuma saglabāšanas centienus.
Media Guru
Anarchists
aga