Šie pasākumi ir atbilde uz pieaugošajām Eiropas bažām par nelegālās imigrācijas palielināšanos, kas kļuvusi par aktuālu problēmu vairākās dalībvalstīs.
ES līderi samita noslēguma dokumentā norādījuši, ka nelegālā imigrācija ir Eiropas problēma, kas prasa Eiropas risinājumu.
Viena no galvenajām ES problēmām ir nelielais to nelegālo imigrantu skaits, kas pēc patvēruma lūguma noraisīšanas tiek izraidīti no ES.
ES jau atrodas miljoniem bēgļu no konfliktu plosītās Ukrainas, Sīrijas un Afganistānas, un patvērumu lūdz arī cilvēki no drošākām valstīm, piemēram, Bangladešas, Turcijas un Tunisijas. Daudzi no šiem cilvēkiem galu galā tiek atzīti par tā dēvētajiem ekonomiskajiem migrantiem, kas nevar pretendēt uz patvērumu ES.
Leiena sacīja, ka "izmēģinājuma projekti", kas balstīti uz ES robežu patrulēšanu, patvēruma un policijas sadarbības aģentūrām, mēģinās ieviest "ātras un godīgas patvēruma procedūras" uz bloka ārējām robežām.
ES dalībvalstu vadītāji aicināja EK "nekavējoties mobilizēt ievērojamus ES līdzekļus", lai stiprinātu ES ārējo robežu ar "aizsardzības spējām un infrastruktūru, novērošanas līdzekļiem, tai skaitā novērošanu no gaisa, un aprīkojumu", teikts samita dokumentā.
Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad vairākas ES valstis, īpaši Austrija, izdarīja spiedienu uz EK maksāt par žogiem uz ES ārējām robežām, lai neļautu nelegālajiem migrantiem iekļūt ES no valstīm, kas neietilpst blokā, piemēram, Turcijas.
Leiena ir vairākkārt uzsvērusi, ka ES par šādiem žogiem nemaksās.
Taču ES amatpersonas un diplomāti norādīja, ka gadījumā, ja Brisele maksātu par kamerām, skatu torņiem un citu infrastruktūru gar ES ārējo robežu, valstis varētu atļauties maksāt par žogiem no sava budžeta.
Samitā arī tika panākta vienošanās par principu, saskaņā ar kuru viena ES valsts var izmantot tiesas lēmumu citā ES dalībvalstī, lai atgrieztu nelegālo imigrantu viņa izcelsmes valstī.
Tādējādi Brisele cer novērst praksi, ka nelegālie imigranti pēc patvēruma lūguma noraidīšanas vienā ES valstī dodas uz citu ES valsti, kur atkal lūdz patvērumu.
ES līderi arī vienojās paplašināt drošas valsts jēdziena izmantošanu, kas pavērtu ceļu ES izveidot kopīgu sarakstu, sacīja Leiena.