Grupējums, kas savas darbības sešdesmit gados nogalinājis vairāk nekā 850 cilvēkus, atklātā vēstulē baskiem paziņojis, ka "pilnībā izformējis visas savas struktūras" un vairs nepaudīs politiskus viedokļus un neatbalstīs iniciatīvas.
Vēstule tika publiskota basku ziņu vietnē "naiz.eus", bet tās saturs jau trešdien daļēji tika nopludināts medijiem.
Bijušie ETA kaujinieki turpinās censties panākt "vienotas, neatkarīgas, sociālistiskas, basku valodā runājošas un nepatriarhālas Basku valsts" izveidošanu, bet darīs to ārpus ETA, norādīts vēstulē.
Taču Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs uzsvēris, ka ETA kaujiniekiem neizdosies palikt nesodītiem.
Viņš norādīja, ka ETA var paziņot par pašlikvidēšanos, taču tas nepadarīs par nebijušiem grupējuma pastrādātos noziegumus.
Organizācija ETA (Euskadi Ta Askatasuna) jeb Basku dzimtene un brīvība tika dibināta 1959.gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā ar mērķi nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.
1968.gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību, bet pasaules uzmanību grupējums sev piesaistīja 1973.gadā, nogalinot Franko izraudzīto pēcteci premjerministru Luisu Karrero-Blanko.
2011.gada oktobrī ETA paziņoja, ka izbeidz četras desmitgades ilgušo bruņoto cīņu, un kopš tā laika centās panākt sarunas ar Spāniju un Franciju par ETA pašlikvidēšanos apmaiņā pret abu valstu cietumos esošo aptuveni 350 kaujinieku amnestiju.