Latvijā – tāpat kā Polijā – otrajā ceturksnī gada griezumā valdības parāds palielinājies par 4,1 procentpunktu.
Lielāks nekā Latvijā vispārējās valdības parāda kāpums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika posmu pirms gada bijis Somijā (+5,2 procentpunkti) un Igaunijā (+4,7 procentpunkti). Savukārt mazāks nekā mūsu valstī tas bijis Austrijā (+3,1 procentpunkts), Beļģijā (+2,3 procentpunkti), Rumānijā (+2,2 procentpunkti) un Slovākijā (+1 procentpunkts).
Čehijā vispārējās valdības parāds gada laikā nav mainījies.
Vispārējās valdības parāds otrajā ceturksnī samazinājies 13 ES valstīs. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā (-10 procentpunkti), Grieķijā (-8,9 procentpunkti), Portugālē (-8,1 procentpunkts), Horvātijā (-5,7 procentpunkti), Spānijā (-3,5 procentpunkti) un Nīderlandē (-2,2 procentpunkti). Lietuvā vispārējās valdības parāds samazinājies par -0,1 procentpunktiem
ES vidēji kritums bijis 0,4 procentpunkti, bet eirozonā samazinājums bijis 0,7 procentpunkti.