Sagaidāms, ka viņa galvenā konkurente aprīlī un maijā paredzētajās vēlēšanās būs galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepena, kuras vadītā partija ir saņēmusi finansējumu no Krievijas bankas. Pēdējās vēlētāju aptaujas gan rāda, ka Fijons prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārliecinoši uzvarētu Lepenu. Tomēr neseno ASV prezidenta vēlēšanu iznākums liek būt uzmanīgiem ar prognozēm.
Arī sociāli konservatīvā un ekonomiski liberālā F. Fijona uzvara Republikāņu partijas priekšvēlēšanu pirmajā kārtā bija negaidīta, jo iepriekš aptaujas un analītiķi pareģoja, ka galvenā cīņa notiks starp eksprezidentu Nikolā Sarkozī un vēl vienu bijušo premjeru Alēnu Žipē. Bet pirms otrās kārtas, kurā F. Fijons tikās ar Žipē, viņš jau bija neapšaubāms favorīts. Atšķirībā no Bordo mēra A. Žipē, kurš sevi centās virzīt kā mērenu uzskatu paudēju, Fijons nevairījās nākt klajā ar nepopulāriem ierosinājumiem.
Par "franču Tečeri" iesauktais politiķis pēc uzvaras svētdienas balsojumā, kurā piedalījās vairāk nekā četri miljoni cilvēku, brīdināja, ka Francija atrodoties uz "sacelšanās sliekšņa", jo sabiedrība esot nogurusi no "patētiskā" sociālistu prezidenta Fransuā Olanda un "pieprasot rīcību". Fijons sola veikt Francijā radikālākās pārmaiņas pēdējos 30 gados.
Atšķirībā no Baltijas valstīm un Polijas Fijons neuzskata, ka Krievija ir drauds Rietumiem. Viņaprāt, ES būtu nekavējoties jāizbeidz sankciju režīms, kas pret Krieviju tika ieviests pēc Krimas aneksijas un militārā iebrukuma Austrumukrainā. Viņš uzskata, ka Krievijas ieviestās atbildes sankcijas ir "stratēģiski postošas" franču lauksaimniekiem. Līdzīgās domās ir arī Lepena.
Viņaprāt, ASV un ES "izprovocēja" Krieviju, savulaik atbalstot postpadomju valstu uzņemšanu NATO. Fijons aicinājis Rietumus sadarboties ar Krieviju, Sīrijas autoritāro līderi Bašāru el Asadu un Irānu, lai cīnītos pret teroristisko kustību Islāma valsts.
Visu Ulda Ķezbera rakstu lasiet otrdienas, 29. novembra laikrakstā Diena!