"Es uzskatu, ka tas, ko ir nepieciešams teikt Grieķijas tautai, ir, ka šis referendums nav par to, "vai jūs piekrītat [samitā] panāktajam darījumam?", bet gan par to, "vai jūs vēlaties palikt eiro zonā vai nē?" viņš teica intervijā telekanālam LCI.
"Tas ir pieņemams jautājums," teica ministrs, norādot, ka šādā jautājumā būtu ietverta izvēle, kāda jāizdara grieķiem. Viena no tām ir pieņemt taupības plānu, kas ir nepieciešams parādu krīzes risināšanai, apmaiņā pret Eiropas izrādīto solidaritāti, vai arī atstāt eiro zonu un atjaunot savu nacionālo valūtu, vienlaikus pasludinot savu bankrotu.
Šajā saistībā Leoneti minēja Argentīnu, kas piedzīvoja bankrotu 2001.gadā un kurai, par spīti savai eksporta kapacitātei, bija nepieciešami 10 gadi, lai atkoptos.
"Grieķijai eksporta [kapacitātes] nav. Tādējādi [defolta iestāšanās] nozīmē nabadzību Grieķijai tautai. Nav jākritizē ideja par vēršanos pie tautas, lai tā izdarītu savu izvēli, bet gan veids, kādā tiek uzdots jautājums [referendumā]," sacīja Francijas Eiropas lietu ministrs.
Pēc viņa teiktā, Grieķijas iedzīvotājiem ir jāpastāsta, ka nav cita risinājuma izkļūšanai no krīzes kā vien 17 eiro zonas valstu piedāvātais variants. "[Grieķijas vēlētājs] nevar [referendumā] sacīt, ka es esmu pret šo vienošanos, bet vienlaikus vēlos palikt eiro zonā, saglabājot maksātspēju," skaidroja Leoneti.
Viņš arī brīdināja, ka aiziešana no eiro zonas Grieķijai un tās ļaudīm draud ar daudz bīstamākām sekām nekā eiro zonai kopumā.