Francijā īpaši aktīvi uzdarbojas reklāmu apkarotāji

Vēl vairāk — tā pat aicina policiju ierasties protesta kampaņās, kurās tās biedri apķēpā plakātus. Kāds ar reklāmista ķērienu veidots sauklis vēsta: "Uzmanību! Novērsiet acis no reklāmām: jums draud manipulācija." Demontētāju mērķis ir nokļūt tiesā, kur varētu aizstāvēt savus ideālus un, protams, iemantot popularitāti. "Mēs cīnāmies pret merkantilo sabiedrību, kas iznīcina visas cilvēcīgās un profesionālās attiecības, veselību un apkārtējo vidi," saka viens no grupas dibinātājiem Aleksandrs Barē (35). "Mēs piedāvājam uzbrukt reklāmām kā šīs slimās sabiedrības dzinulim."Simboliskais grafiti Par spīti antikapitālistiskajiem saukļiem, nesenā protesta akcijā pūlī bija manāmas arī kaklasaites un portfeļi. Tie ir pusslodzes nemiernieki, kuri uz demonstrāciju ieradušies taisnā ceļā no darba. Kopumā Barē ideoloģiski spēcīgo runu klausījās aptuveni 80 stilīgu bohēmiska izskata demonstrantu. Sarkanbārdains skolotājs un četru bērnu tēvs skaidroja, ka viņš nevēlas iznīcināt reklāmu pavisam, bet gan noteikt ierobežojumus plakātu lielumam, lai tie nepārsniegtu 37 x 49 centimetrus. Viņaprāt, pašreizējie milzu plakāti ir uzmācīgi un nospiedoši. Parīzes ielās gandrīz ik uz soļa redzamos lielos un krāsainos plakātus patiešām ir grūti ignorēt. Jo sevišķi izceļas izaicinošās apakšveļas reklāmas. Daži tās uzskata par mākslinieciskām, bet reliģiskie fundamentālisti to dēvē par pierādījumu Rietumu izvirtībai. "Mēs redzam komercziņas ik dienas, tās gāžas tieši sejā, tās ir metro, ielās, visur un vienmēr, un mums tās jāskatās, pat ja to negribam," megafonā runā Barē. "Tāpēc mums nākas pārkāpt likumu. Tagad mēs simboliski apzīmēsim dažus plakātus, lai izraisītu diskusiju un censtos panākt progresu problēmas risināšanā." Barē aicina pūli pret policistiem izturēties laipni. Iepriekš brīdinātās varas iestādes uz notikuma vietu ir izsūtījušas specvienības daļu. Tā izvietojas kordonā. Zilās uniformās, melnos cimdos un šņorzābakos sastūķētām biksēm policisti šķiet spēcīgi un stingri. Sejās redzams apjukums. Viņi nenoliedzami ir priecīgi, ka šodien saķeršanās ir ar kreisajiem, nevis bandītiem, kuri policistus mēdz sagaidīt ar ķieģeļiem, Molotova kokteiļiem un ieroču šāviņiem. Barē vadībā trīs aktīvisti pieiet pie plakātiem, kas reklamē mūziku, filmas un kādu TV šovu, un uzpūš tiem savus saukļus. Policisti vainīgajiem uzliek rokudzelžus un nogādā busiņā. Skatītāji aplaudē. Akordeona pavadījumā pūlis vienojas populārajā dziesmā Dezertieris ar šim gadījumam pielāgotu tekstu. Ar to arī viss beidzas.Vīns un protesti Demontētāji atklāj senu pretrunu franču raksturā. Iepriekšējās vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja labēji centriskie spēki. Vietējās rūpnīcas pasaulei pārdod visu: no lidmašīnām un vilcieniem līdz vīnam. Iedzīvotāji dzīvo labklājībā, kas raisa skaudību, viņiem ir ilgs atvaļinājums, māja laukos vai pludmalē. Tomēr liela daļa iedzīvotāju sociologiem stāsta, ka viņi ienīst kapitālismu. Šis ideoloģiskais strāvojums radījis antireklāmistu kustību, kas kļuva populāra 2003.gadā ar ekonomikai un vides aizsardzībai veltītiem pasākumiem. "Manuprāt, principā viņiem ir taisnība," saka 33 gadus vecā restorāna darbiniece Marina, kura piestājusi, lai aplūkotu, kas notiek Malešerbē laukumā. "Televīzija, internets un reklāmas plakāti mums nepārtraukti atgādina par patēriņu." Taču Marina šaubās, vai šādas minirevolūcijas spēs ko mainīt. "Man tās šķiet interesantas, bet mazliet bezjēdzīgas," viņa saka. "Manuprāt, reklāmas plakātu apzīmēšana drīzāk traucē garāmgājējiem nekā sniedz kādu labumu. Ar grafiti noķēpāti plakāti ir vēl sliktāki par reklāmām."Turpinājums tiesā Pretēji anarhistiem un citām grupām, kas pēc nodarītā metas bēgt, Demontētāji par savu karalauku ir izvēlējušies tiesu. Viņi vāc ziedojumus, par kuriem maksāt sodus — tie lielākoties ir niecīgi, jo tiesneši parasti mēdz būt pielaidīgi, jo nodarījumi nav smagi. Barē janvārī piedalījās tiesas sēdē kā apsūdzētais "neatļautā reklāmā". Nodarījums notika 2007.gadā, kad viņu pieķēra aplīmējam vilcienus ar "novērsiet acis" zīmītēm. Viņš atsakās maksāt 32 latu sodu. Barē advokāti uzsver, ka viņa rīcība ir mazāk kaitīga nekā 57 tūkstoši plakātu, kas pārpilda Francijas dzelzceļa stacijas. "Reklāmu izgatavošana prasa lielus resursus, to gatavošanai izmantoto papīru iegūst no mežiem," sacīja jurists. "Tas ir uzbrukums cilvēku pamattiesībām, reklāmistu agresija." Atbildot prokurors aizrādīja, ka "tiesa nav tribīne". Francijas dzelzceļa kompāniju pārstāvošais jurists pieprasīja simbolisku soda naudu 71 santīmu un tiesas izdevumu segšanu, kā arī kritizēja aktīvistus par atgriešanos pie sevi sen izsmēlušām protestu metodēm. Beigās tiesa piesprieda Demontētājiem 53 latu sodu. Taču grupējums apgalvo, ka tieši tā dalībnieki ir lielākie ieguvēji, jo ir panākuši, ka cilvēki apstājas un padomā par reklāmām, kas viņus bombardē ik dienas. "Reklāmas izdevumi Francijā ir 39 miljardi dolāru gadā," saka aktīvists un filozofijas students Antuāns Triljārs (26). "Tā ir līdzvērtīga summa visam Francijas izglītības budžetam. Mūsu kustība ir kas vairāk par vienkārši simbolisku žestu, un mēs vēlamies, lai sabiedrība to saprastu."u