Viņa norādīja, ka vienošanos varētu ratificēt Ņujorkā 22.aprīlī.
"Es noteicu mērķi (..) par 100 parakstiem, un mums šobrīd ir vairāk nekā 120 paraksti," ministre pavēstīja preses konferencē Parīzē.
"Rekordliels skaits parakstu (..) ļaus mums sākt ratifikāciju," piebilda Rojāla, kas no šī gada vada ANO 21.klimata konferenci.
Martā par nodomu parakstīt vienošanos paziņoja arī Eiropas Savienība (ES).
Rojāla atklāja, ka arī Indija ir piekritusi to parakstīt.
"Mēs esam saņēmuši solījumus no gandrīz visām Āfrikas valstīm," piebilda ministre.
Vienošanās stāsies spēkā tikai tad, ja to ratificēs vismaz 55 valstis, kas ir atbildīgas par 55% siltumnīcefekta gāzu izmešu.
Pērnā gada decembrī Parīzē panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.
Divi grādi pēc Celsija skalas ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
Vienošanās arī paredz, ka bagātajām valstīm no 2020.gada vajadzētu piešķirt 100 miljardus dolāru (90 miljardi eiro) gadā jaunattīstības valstīm klimata pārmaiņu problēmu risināšanai.