Piektdien Sarkozī tiksies ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu, bet pirmdien - ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai izstrādātu kopīgu Parīzes un Berlīnes pozīciju Eiropas vienotās valūtas glābšanai.
ES samitu, kas notiks 8. un 9.decembrī Briselē, daļa analītiķu uzskata par pēdējo iespēju, lai atjaunotu uzticību eiro.
Ceturtdien Tulonā uzrunājot aptuveni 5000 savu atbalstītāju, Sarkozī norādīja, ka Rietumi ieiet "jaunā ekonomiskā ciklā", kas prasīs radikālu parādu samazināšanu, un brīdināja, ka darba tirgu un uzņēmumus gaida grūti laiki.
"Eiropai tuvāko nedēļu laikā būs jāizdara izšķirošas izvēles," uzsvēra Francijas līderis. "Eiropa nav izvēle, tā ir nepieciešamība, taču tā ir jāpārvērtē, jāpārveido."
"Mums ar vispārēju solidaritāti jāvēršas pret tiem, kuri apšauba eiro stabilitāti un spekulē uz tā sabrukumu."
"Francija kopā ar Vāciju cīnās par jaunu līgumu. Vairāk disciplīnas, vairāk solidaritātes, vairāk atbildības (..), patiesa ekonomikas pārvaldīšana," norādīja prezidents, aicinot dalībvalstis pakļauties "zelta likumam", kas liks tām sabalansēt savus budžetus.
Neskatoties uz Sarkozī paziņojumu, izskan ziņas, ka starp Franciju un Vāciju pastāv nopietnas domstarpības par vēlamo ES tālākās attīstības virzienu.
Francija vēlas Eiropas Centrālajai bankai (ECB) piešķirt tiesības pašai emitēt naudu, lai pārpirktu dalībvalstu parādus, tādējādi mazinot to izjusto fiskālo spiedienu.
Savukārt Vācija, kurai joprojām atmiņā starpkaru perioda hiperinflācija, pret to kategoriski iebilst un uzstāj, ka ECB jāpieturas pie līdzšinējās cenu stabilitātes uzturēšanas politikas.
Šķiet, ka šajā jautājumā Sarkozī ir gatavs daļēji piekāpties, jo ceturtdien viņš atzina, ka ECB jāsaglabā sava neatkarība, vienlaikus tomēr paužot pārliecību, ka banka rīkosies.
"Tās pašas ziņā ir izlemt, kā un ar kādiem līdzekļiem. Tas ir tās pienākums," uzsvēra Sarkozī.
Tikmēr ECB prezidents Mario Dragi jau ceturtdien brīdinājis, ka banka nevar rīkoties, pārsniedzot savas pilnvaras, taču ļāva noprast, ka tā būtu gatava uzņemties aktīvāku lomu, ja dalībvalstis piekristu stingrākiem fiskālajiem noteikumiem, kādus pieprasa Merkele.
Tajā pašā laikā daļa ES dalībvalstu iebilst pret jaunā līguma ideju, jo tā pieņemšana prasīs laiku un atsevišķās valstīs var novest pie referendumiem, kuru iznākumus grūti paredzēt laikā, kad nacionālās valdības spiestas īstenot nesaudzīgus taupības pasākumus.
Tomēr Sarkozī norādīja, ka esošais Māstrihtas līgums izrādījies "nepilnīgs", jo pieļauj valstīm ar vāju fiskālo disciplīnu izvairīties no soda.
Arī Vācija iestājas par automātiskām soda sankcijām pret tām dalībvalstīm, kas pārkāptu kopīgās valūtas uzliktos finanšu ierobežojumus.