Pārrunas par brīvās tirdzniecības līgumu, kas varētu būt visu laiku plašākais, paredzēts pirmdien sākt Vašingtonā, taču atklātībā nonākusī informāciju par iespējamu ASV specdienestu īstenotu Eiropas institūciju izspiegošanu apšaubījusi to norisi.
Francijas valdības preses pārstāve norādīja, ka pārrunas vajadzētu atlikt, līdz Eiropas valstis varēs iegūt atbildes, kuras solījusi sniegt Vašingtona par spiegošanas apsūdzībām. "Runa nav par brīvās tirdzniecības līguma sarunu apturēšanu, taču šķiet prātīgi, tās uz laiku atlikt, iespējams, uz 15 dienām, lai izvairītos no strīdiem un nodrošinātu laiku pieprasītās informācijas iegūšanai," pavēstīja preses pārstāve.
Viņa sacīja, ka Francija šajā jautājumā konsultēsies ar Eiropas partneriem pēc tam, kad prezidents Fransuā Olands šonedēļ aicināja ES ieņemt kopēju nostāju spiegošanas skandālā, kura centrā ir ASV izlūkdienestu darbība. Preses pārstāve arī uzsvēra, ka pārrunām ar Vašingtonu nevajadzētu norisināties bez garantijām, ka spiegošana ir tikusi pārtraukta.
Potenciālais brīvās tirdzniecības līgums "ir svarīgs ES un ASV, jo sevišķi, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi", norādīja preses pārstāve. "Taču es varu arī apstiprināt, ka, lai šīs pārrunas noritētu mierīgā gaisotnē, abām pusēm jābūt spējīgām tikties konfidenciāli."
Tikmēr Berlīnē Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses pārstāvis Štefens Zīberts pauda uzskatu, ka šīm pārrunām vajadzētu sākties, kā plānots. "Eiropas Komisija (EK) pārrunas vēlas sākt 8.jūlijā un tai ir Vācijas atbalsts," sacīja Zīberts. "Mēs vēlamies šo brīvās tirdzniecības līgumu un mēs vēlamies, lai pārrunas sāktos tagad."
Kā ziņots, medijos izskanējusī informācija, ka ASV izlūkdienesti izspiegojuši ne tikai savas valsts pilsoņus, bet arī ārvalstis un ES birojus, izraisījusi lielu satraukumu Eiropā. Nedēļas nogalē vācu izdevums "Der Spiegel", atsaucoties uz slepeniem dokumentiem, ziņoja, ka ASV Nacionālā drošības pārvalde (NSA) izspiegojusi ES diplomātiskās misijas.