Cīņā par tiesībām stāties līdzšinējā UMP līdera Nikolā Sarkozī vietā Kopē saņēmis 50,03% balsu, jeb par 98 balsīm vairāk nekā Fijons, pirmdien paziņoja partijas vēlēšanu komisija. 48 gadus vecais Kopē, kurš pirms vēlēšanām aizstāvēja konservatīvāku nostāju nekā Fijons, tūlīt pēc savas uzvaras apstiprināšanas aicinājis savu sāncensi uz turpmāku sadarbību. Lai gan Fijons atturējies no tiešas vēlēšanu rezultātu apšaubīšanas, viņš atkārtoti norādīja uz "daudzajiem pārkāpumiem" balsošanas gaitā un uzsvēris, ka tas liecinot par dziļo plaisu kas radusies partijā.
Abu kandidātu sāncensība bija tik asa, ka tā pārpludināja sociālās komunikācijas vietnes ar viņu atbalstītāju savstarpējiem apvainojumiem, liekot partijas smagsvaram Alēnam Žipē aicināt abus sāncenšus savaldīt savus sekotājus, jo uz spēles likta UMP pastāvēšana. "Kustība no šīs pārmērīgās konfrontācijas iznākusi sašķelta un tādējādi novājināta. Visas kampaņas laikā mazāk tika domāts par UMP nākotni nekā par abu kandidātu apsēstību ar 2017.gadu," kad gaidāmas nākamās Francijas prezidenta vēlēšanas, savā blogā raksta Žipē.
Tikmēr sociālisti, kas pie varas nāca pirms pusgada pēc Sarkozī sakāves prezidenta vēlēšanās, neslēpj savu prieku par opozīcijas iekšējām nesaskaņām. "Šī traģikomēdija ir slikts vodeviļas uzvedums, kas nedara godu Francijas demokrātijai," norādījis parlamenta sociālistu frakcijas vadītājs Bruno Lerū.
Kopē pat nevar būt pārliecināts, ka viņš 2017.gadā kļūs par partijas kandidātu, jo Sarkozī nav izslēdzis iespēju atgriezties politikā. Arī aptaujas liecina, ka divas trešdaļas UMP atbalstītāju vēlas, lai Sarkozī tiktu dota vēl viena iespēja kandidēt uz Francijas valsts galvas amatu.
Fijons, kurš piecus gadus ieņēma premjera amatu Sarkozī administrācijā, pirms vēlēšanām centās sevi pasniegt kā kandidātu, kurš spēj apvienot partijas rindas un piesaistīt centriski noskaņotos vēlētājus. Gan 58 gadus vecais Fijons, gan desmit gadus jaunākais Kopē tiek uzskatīti par brīvā tirgus un ekonomisko reformu atbalstītājiem, taču starp viņiem valda domstarpības sociālajos jautājumos. Līdzīgi Sarkozī, Kopē, piemēram, atbalsta stingrāku imigrācijas politiku.
Kopē pārņems UMP vadību brīdī, kas tā atrodas visai labās pozīcijās, pateicoties jaunievēlētā prezidenta Fransuā Olanda popularitātes straujajam kritumam un ekonomiskajām grūtībām, kuras šobrīd piedzīvo Francija. Tomēr viņam būs jāuzņemas grūtais uzdevums atjaunot partijas vienotību, pretējā gadījumā riskējot zaudēt lielu daļu vēlētāju, kas varētu pieslieties UMP sāncenšiem labējā flangā. "Ir acīmredzami, ka ikviens, kas tiks ievēlēts par UMP priekšsēdētāju, nebūs leģitīms, ņemot vērā to, ka viņam jāvada divās daļās sašķelta partija," norādījis galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderes Marinas Lepēnas vietnieks Floriāns Filipots.
Tikmēr Kopē cer atgūt vēlētājus, kas pirms pusgada balsoja par FN, tādējādi sagraujot Sarkozī cerības noturēties prezidenta krēslā. Pagājušajā mēnesī viņš publicēja pamfletu "Manifeste pour une droite décomplexée" ("Manifests labējo attaisnošanai"), kurā kritizēja Francijā izplatīto pret baltajiem vērsto rasismu.