Valdība gan sola, ka tas esot pagaidu pasākums un ilgšot tikai divus gadus, kamēr tiks iegrožots pārmērīgais budžeta deficīts. Jaunais nodoklis attiekšoties tikai uz aptuveni 1500 personām un budžetā nodrošināšot vien 210 miljonus eiro lielus papildu ieņēmumus.
Budžeta ministrs Žeroms Kaizaks uzsvēra, ka bagāto aplikšana ar papildus nodokli esot "leģitīma" un ka valdības rīcība neesot smagi nopelnītu līdzekļu konfiskācija. "Katram no mums jādod ieguldījums atbilstoši saviem līdzekļiem," lai uzlabotu Francijas finansiālo situāciju, norādīja Kaizaks.
Savukārt parlamentārās komisijas ziņotājs budžeta jautājumos Kristiāns Ekerts, kurš arī pārstāv sociālistus, norādīja, ka nodoklis pamatā būs "atturošs" un ka tas galvenokārt vērsts pret dāsnajām prēmijām, kuras saņem uzņēmumu vadītāji un kas izsaukušas sabiedrībā sašutuma vētru. "Mēs vēlamies, lai šāda prakse izzustu," uzsvēra Ekerts.
Tikmēr deputāti, kas pārstāv konservatīvos, norāda, ka 75% likme esot sods par uzņēmību. Deputāts Ēriks Verts, kurš pārstāv Tautas kustības savienību (UMP), brīdināja, ka ar jauno nodokli tiks aplikta salīdzinoši neliela grupa pilsoņu un ka tas budžetā nesīs ļoti maz ienākumu, taču daļa bagāto francūžu izšķirsies no valsts aizceļot. Savukārt centristu deputāts Šarls de Kurso paziņoja, ka viņa pārstāvētā Demokrātu un neatkarīgo savienība (UDI) lūgs Konstitucionālo padomi pārbaudīt, vai valdības piedāvātais likumprojekts nav pretrunā ar pilsoņu līdztiesību.