"Es nepadošos, jo padevušās jau pārāk daudzas iepriekšējās valdības," intervijā radiostacijai Europe 1 paziņoja prezidents.
Viņš sacīja, ka atbalsta iedzīvotāju tiesības protestēt, bet uzstāja, ka šīs reformas ir nepieciešamas.
Darba reformas tiek dēvētas par pasākumu hroniskā bezdarba samazināšanai, kas sasniedzis ap 10%, bet pretinieki uzskata, ka tās apdraud strādājošo tiesības un padziļina darba nedrošību jauniešiem.
"Es labāk izvēlos, lai tauta atceras mani kā prezidentu, kurš veica reformas, nekā prezidentu, kas neko nedarīja," sacīja Olands.
Viņš arī solīja piemērot stingrākas sankcijas nemieru cēlājiem, kas provocē uz vardarbību protestu laikā.
Prezidents uzsvēra, ka vardarbība netiks paciesta, un solīja pastiprināt arestus un aizliegumus protestēt.
Olands atklāja, ka līdz šim arestēti jau vairāk nekā 1000 cilvēku un 350 policisti ievainoti.
Francijas premjerministra Manuela Valsa vadītā valdība pagājušajā nedēļā izturēja neuzticības balsojumu, kas bija saistīts ar darba tirgus reformām.
Sociālistu valdība izmantoja konstitūcijas pantu, kas ļauj pieņemt likumu bez parlamenta balsojuma, ja vien parlamenta apakšpalāta neizsaka neuzticību valdībai.
Reformas tagad tiks apspriestas parlamenta augšpalātā Senātā.
Olands pauda pārliecību, ka reformas tiks īstenotas, jo attiecīgais likumprojekts ir apspriests, labots un par to jau panākta saprašanās.