Prezidente ar šādu paziņojumu nākusi klajā pēc tam, kad internetā un plašsaziņas līdzekļos izplatījušās ziņas par vēl vienu iespējamo incidentu Astravjecas AES.
"Baltkrievija izvairās atbildēt uz jautājumiem par drošību un nevēlas tur ielaist novērotājus," sacīja Grībauskaite, piebilstot, ka Lietuva jau sen bažījas par Baltkrievijā topošās AES drošību.
Arī Lietuvas vides un ārlietu ministri iepriekš otrdien paziņoja, ka Baltkrievija nesniedz nekādu informāciju par incidentu, kas varētu būt noticis 10.jūlijā.
Internetā izplatījušās ziņas, ka 10.jūlijā AES izmēģinājuma laikā no divu līdz četru metru augstuma nogāzušās 330 tonnas smaga reaktora daļa.
Grībauskaite sacīja, ka šie incidenti, kas notiek viens pēc otra, apliecina, ka bažas ir pamatotas, un tādēļ Lietuva kopā ar starptautisko sabiedrību centīsies piespiest Baltkrieviju ievērot drošības prasības.
Ja Baltkrievija nespers nepieciešamos soļus starptautisko drošības standartu izpildīšanai, tiks īstenoti centieni panākt AES atklāšanas apturēšanu, liecina Grībauskaites sacītais.
"Starptautiskā sabiedrība mudinās turpināt izdarīt spiedienu uz Baltkrievijas varasiestādēm, lai nodrošinātu, ka atomelektrostacija ir tik droša, cik iespējams, un atbilst visiem starptautiskajiem drošības standartiem. Pretējā gadījumā mums būs savi instrumenti, un kopā ar Eiropas Savienību mēs lūkosimies pēc iespējām nepieļaut šīs nedrošās stacijas (..) darbības sākšanu," paziņoja Lietuvas prezidente.
Baltkrievijas vēstniecība Viļņā aģentūrai BNS paziņoja, ka medijos izplatītā informācija par incidentu tiks izpētīta un vēlāk komentēta.
Arī iepriekš medijos izplatījušās ziņas par iespējamiem negadījumiem topošajā AES.
Baltkrievijas Enerģētikas ministrija ir apstiprinājusi tikai vienu incidentu, kurā "bojātas atbalsta struktūras". Minska uzsvēra, ka tie ir pavisam nelieli bojājumi.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.