"Lietuvas progresu par ierobežotu pēdējā laikā dēvē arī Eiropas Komisija. Valsts zaudē stratēģisko virzienu - daudzās jomās mēs mīņājamies uz vietas un grimstam ikdienas rutīnā," viņa ceturtdien uzsvērusi savā ikgadējā pārskatā Seimā. "Lietuvas nākotnei, stratēģiskiem risinājumiem vai pabeigtām strukturālajām reformām tiek atvēlēts aizvien mazāk laika un enerģijas."
Pēc prezidentes teiktā, Lietuva nespēj izkļūt no nomenklatūras atkarību un korupcijas slīkšņas, zaudējot spēju domāt un rīkoties valstiski.
"Ja mēs laikus nepamanīsim šīs satraucošās zīmes, tad varam palaist garām ekonomiskās stabilitātes laiku, kad valda labvēlīgi apstākļi, lai spertu soli uz kvalitatīvi jaunu valsts attīstības posmu," viņa piebildusi.
Kā uzsvērusi Grībauskaite, stratēģisku lēmumu pieņemšana šobrīd ir vitāli svarīga sekmīgai valsts attīstībai, taču pagaidām Lietuva apguvusi tikai "darba grupu veidošanas mākslu", un vairāki desmiti šādu darba grupu joprojām meklē dažādus risinājumus.
"14 ministriju pārziņā atrodas 347 institūcijas, bet Seima Audita komitejai iesniegtie pārskati liecina, ka tikai pērn vien ekspertiem un priekšizpētes darbiem izdoti 11 miljoni eiro. Valdības kanceleja izdevumus ekspertiem palielinājusi 35 reizes. Diemžēl pat ar šādām investīcijām mums nākas atzīt savu stratēģisko mazspēju," viņa norādījusi.
Prezidente aicinājusi likt lietā Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas piedāvātās receptes, lai samazinātu nabadzību un sociālo nevienlīdzību, pārkārtotu pensiju sistēmu, risinātu demogrāfiskās problēmas, efektīvāk iekasētu nodokļus, veidotu elastīgākas darba attiecības, attīstītu inovācijas, stiprinātu izglītības kvalitāti un optimizētu veselības aprūpes sistēmu.
Viņa arī ierosinājusi rīkot atklātu diskusiju par valsts pārvaldes kvalitāti un Lietuvas turpmāko ceļu.