"Vācijas apziņā notiek lūzums - ka pietiek slīgt kompleksos, neuzņemties atbildību, drebēt par to, ko domā [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins," viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai BNS.
"Lielbritānijai aizejot no ES, bet paliekot NATO, uz Vācijas pleciem aizvien vairāk un vairāk gulsies atbildība par stabilitāti Eiropā - ne tikai par ekonomisko stabilitāti, bet arī par drošību," uzsvērusi prezidente.
Pēc viņas teiktā, Vācijas nostāja kļūs aizvien svarīgāka arī saistībā ar "stratēģisko tendenci, ka ASV aizvien vairāk atbildības drošības jomā atdos eiropiešiem".
Šādu viedokli Grībauskaite paudusi dienu pirms NATO Varšavas samita, kura laikā acīmredzot tiks detalizēti plāni dislocēt katrā Baltijas valstī un Polijā pa bataljona lieluma kaujas vienībai, lai palīdzētu savaldīt Krievijas draudus pēc Krimas aneksijas un militāra atbalsta prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.
Bataljonu Lietuvā vadīs Vācija, Latvijā - Kanāda, Igaunijā - Lielbritānija un Polijā - Amerikas Savienotās Valstis.
Paredzams, ka samitā tiks spriests arī par progresu NATO pretraķešu aizsardzības vairoga veidošanā un atsevišķa uzmanība tiks pievērsta iespējām aizsargāt Baltijas valstis, ņemot vērā Krievijas Kaļiņingradas apgabalā savilktos spēkus.
Kā uzskata Lietuvas prezidente, tas liecina, ka NATO sadzirdējusi Baltijas valstu nostāju.
"Pirmo reizi kopš alianses izveidošanas un mūsu iestāšanās tajā mums būs tāda reālu zīmju pakete, kas tiks piedāvāta kā savaldīšanas līdzeklis mūsu reģionā," uzsvērusi Grībauskaite.
Pēc diplomātu izteikumiem, Vācijas karavīru bataljons Lietuvā varētu ierasties 2017.gada februārī. Tajā varētu iekļauties arī Beniluksa valstu un Norvēģijas karavīri.