Grieķi grib pārmaiņas
Pašreizējam Grieķijas premjeram Antonim Samaram no konservatīvās partijas Jaunā demokrātija priekšlaicīgas likumdevēja vēlēšanas nācās izsludināt decembra beigās, kad parlamentāriešiem ar trim piegājieniem neizdevās ievēlēt jauno valsts prezidentu, kurš pilda galvenokārt ceremoniālus pienākumus.
2012. gada jūnijā pie varas nākusī valdība A. Samara vadībā, kurā iekļāvās arī sociāldemokrātiskā partija PASOK, bija spiesta turpināt nepopulāro taupības politiku un ieviest sāpīgas reformas, kas no Grieķijas tika pieprasītas, kad valsts 2010. gadā no ES, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas saņēma 110 miljardu eiro vērto palīdzības paketi (2012. gadā apstiprināja otro palīdzības paketi 130 miljardu eiro apmērā).
Aizdevuma programmas nosacījumi paredzēja radikāli samazināt Grieķijas budžeta izdevumus, tostarp atlaižot no darba tūkstošiem sabiedriskajā sektorā strādājošo. Krīzes dēļ arī privātie uzņēmumi bijuši spiesti samazināt štatu. Rezultātā valstī dramatiski pieaudzis bezdarbs, kas pērnā gada trešajā ceturksnī sasniedza 25,5%. Valsts un privātajā sektorā pēdējos gados ir samazināts atalgojums, tajā pašā laikā ir pieauguši nodokļi. "Vēlētāji uzskata, ka augsti nodokļi un bezdarbs ir lielākā problēma," socioloģe Marija Karakliumi sacīja izdevumam Bloomberg Businessweek.
Vairākums grieķu ir neapmierināti ar Samara valdības darbu un vēlas pārmaiņas. Vislabāko alternatīvu pie varas esošajām partijām viņi saskata kreiso radikāļu partijā Syriza un tās līderī Ciprā. Četrdesmit gadu vecais politiķis priekšvēlēšanu kampaņā uzsver, ka grieķiem ir tiesības pašiem izvēlēties savu nākotni. Viņš ar aizdevējiem vēlas runāt par grozījumiem glābšanas programmas noteikumos un Grieķijas parādu norakstīšanu.
Pašreizējās valdības vadītājs Samars baida, ka Cipra solītā politika novedīs pie nopietnām nesaskaņām ar starptautiskajiem aizdevējiem un citām eirozonas dalībvalstīm, bet tālāk varot sekot Grieķijas izstāšanās no eirozonas. Ciprs gan mierina, ka panikai nav pamata. "Mūsu mērķis nav iesaistīties konfrontācijā ar partneriem. Mūsu nolūks ir stabilizēt valsti un izbeigt asiņu nolaišanu Grieķijas nodokļu maksātājiem," viņš rakstīja viedokļa rakstā, kas bija publicēts vācu laikrakstā Handelsblatt. "Mēs eirozonas ietvaros vēlamies jaunu vienošanos, kas ļautu elpot grieķu tautai."
Merkele nesatraucas
Vācijas kanclere Angela Merkele noraidījusi iespēju, ka Grieķijai varētu nākties izstāties no ES vienotās valūtas savienības, bet arī skaidri pateikusi, ka sagaida no Atēnām starptautiskā aizdevuma noteikumu izpildi. Arī Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Elmārs Broks paziņojis, ka pat daļējas parādu norakstīšanas gadījumā Grieķijai būs jāturpina taupības pasākumi un jāveic ilgstoši atliktās reformas.
Pagājušajā nedēļā izdevums The Wall Street Journal rakstīja, ka daži starptautisko aizdevēju pārstāvji pauduši bažas, vai Grieķijai pēc palīdzības programmas noslēguma šogad pietiks ar tai paredzēto "piesardzības kredītlīniju". Viņi izteikušies, ka maksātspējas nodrošināšanai Grieķijai var būt nepieciešams vēl viens aizdevums.
Neraugoties uz valdošo politiķu brīdinājumiem, pirms-vēlēšanu aptaujas liecina, ka svētdienas balsojumā uzvarēs Syriza. Par galēji kreiso spēku gatavi balsot 31,2% vēlētāju, bet A. Samara vadīto Jauno demokrātiju gatavi atbalstīt 27%, vēsta laikraksts Ekathimerini. Grieķijas vēlēšanu likums paredz, ka vēlēšanās uzvarējušai partijai pienākas papildu 50 mandātu 300 deputātu vietu lielajā parlamentā, lai nodrošinātu valdības stabilitāti. Tomēr maz ticams, ka Syriza pat ar papildu mandātiem spēs nodrošināt absolūto vairākumu, tāpēc partijai būs jāmeklē koalīcijas partneri. Par to, visticamāk, varētu kļūt Komunistiskā partija, kurai paredz 5,5% balsu.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā