Jaunā demokrātija ieguva 158 vietas 300 deputātu parlamentā, kas, kā atzīmēja K. Micotakis, ļaušot ātri veikt nozīmīgas reformas. Viņš paziņojis, ka viņam ir ambiciozi mērķi, kas ļaušot nākamajos četros gados pie varas "pārveidot" Grieķiju.
Starp viņa solījumiem ir atvēlēt būtiski nozīmīgi vairāk naudas valsts sabiedrības veselības sistēmai, kas ir novājināta Covid-19 pandēmijas laikā, mazināt nodokļus, kā arī uzlabot dzelzceļa satiksmes drošību pēc tam, kad Grieķijas nāvējošākajā dzelzceļa katastrofā februārī dzīvību zaudēja 57 cilvēki. Viņš arī solījis panākt lielāku atbalstu izglītības sistēmas attīstībai.
55 gadus vecais Hārvarda universitātes absolvents K. Micotakis premjerministra amatā sekmīgi izveda Grieķiju no pandēmijas un ekonomikas glābšanas parādu krīzes, pēdējos divos gados valsts piedzīvoja būtisku ekonomikas izaugsmi. Viņa partija uzvarēja parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā maijā, taču pietrūka dažu vietu tāda vairākuma iegūšanai parlamentā, lai partija viena pati varētu izveidot valdību. Viņš atteicās veidot koalīcijas valdību un panāca vēlēšanu otrās kārtas rīkošanu. K. Micotaka taktika atmaksājās, jo papildus līdzīga atbalsta saņemšanai kā pirmajā kārtā viņa uzvarējusī partija atbilstoši vēlēšanu likumam ieguva papildus vēl 50 vietas parlamentā.
Jaunā demokrātija svētdienas vēlēšanās ieguva 40,5% balsu – gandrīz par 23 procentpunktiem vairāk nekā viņa galvenā konkurente – centriski kreisā, bijušā premjerministra Alekša Cipra vadītā Syriza (zem 18% balsu).
"Jaunā demokrātija pašlaik ir visvarenākā centriski kreisā partija Eiropā," uzrunājot atbalstītājus Atēnās, partijas pārliecinošos panākumus vēlēšanās raksturoja K. Micotakis, citē BBC.
Jaunās demokrātijas pārliecinošā uzvara pār Syriza iezīmē vēl kādu retu parādību Grieķijas politikā – ļoti mazam skaitam partiju izdodas palielināt pārstāvniecību parlamentā pēc pirmā termiņa valdībā .