M.Allikmā aģentūrai BNS norādīja, ka atteikšanās piedalīties konkursā būtu nevis boikots, bet gan savas attieksmes paušana pret Gruzijā notiekošo. "Boikots ir pārāk stiprs vārds. Atteikšanās no dalības nenozīmē tiešu boikotu. Tādā veidā mēs parādīsim savu attieksmi. Ja kāds draugu lokā uzvedas nejauki, biedriem jāparāda, ka šādu rīcību nevar pieņemt," paskaidroja M.Allikmā.
Viņš sacīja, ka dzirdējis, ka arī citās valstīs saistībā ar notikumiem Gruzijā izskanējis jautājums par dalību Eirovīzijā Maskavā. Saskaņā ar viņa teikto Igaunijai šis jautājums jāizlemj īsā laikā, jo jau tuvākajā laikā valstij jāsāk gatavoties dziesmu konkursam.
Igaunijas kultūras ministre Laine Jenesa ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Gruzijā, var izskatīt iespēju boikotēt nākamā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla rīkošanu Maskavā, taču jāuzklausa mūziķu viedoklis.
Boikota iespēja jāapspriež ar citām valstīm, piemēram, Latviju un Lietuvu, lai rīkotos kopā un solidāri, aģentūrai BNS norādīja L.Jenesa. Lēmumu nevar pieņemt steigā, un Igaunijas Nacionālās raidsabiedrības vadības padomei un uzraudzības padomei noteikti jāizsaka savs viedoklis, viņa sacīja.
Ierosinājumu, ka Igaunijai vajadzētu meklēt veidus, kā liegt Krievijai tiesības uzņemt savā valstī nākamā gada Eirovīzijas finālu vai vismaz boikotēt konkursu, pagājušonedēļ izteica laikraksta Maaleht galvenais redaktors Sulevs Valners.
Krievija ieguvusi tiesības rīkot nākamā gada Eirovīzjas konkursa pusfinālus un finālu pēc dziedātāja Dimas Bilana uzvaras dziesmu konkursa finālā šā gada maijā Belgradā.