KaPo uzskata, ka Leitmans gadiem ilgi vācis informāciju Krievijas izlūkdienesta uzdevumā. Viņš ir bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieks, kas 1991.gadā pārgāja Igaunijas izlūkdienesta dienestā, bet kopš 1997.gada strādāja KaPo. Igaunijas amatpersonas pavēstīja, ka Leitmans Krievijas labā strādājis līdz par savai atvaļināšanai 2011.gadā, taču, kad viņš to sācis darīt, vēl nav noskaidrots.
Kā stāsta igauņu amatpersonas, Leitmans nopratināšanā savu vainu esot atzinis. Igaunijas varasiestādes vairākās slēptuvēs atradušas arī ievērojamas summas skaidrā naudā.
Leitmans dzimis 1950.gadā Tallinā un Igaunijas drošības dienestos pildījis tīri tehniskus uzdevumus un atbildīgus amatus nav ieņēmis. Pagaidām nav iegūta informācija, ka Leitmans Krievijai būtu nodevis arī kādas Igaunijas sabiedrotās valsts noslēpumus.
Piektdien sasauktās preses konferences laikā KaPo ģenerāldirektors Arnolds Sinisalu uzsvēra, ka Leitmana atmaskošana nav bijusi nejaušība, bet gan ilga darba un pamatīgas analīzes rezultāts. "Šobrīd savākts pietiekami daudz informācijas, lai apgalvotu, ka viņš strādāja Krievijas Federācijas specdienestu labā," norādīja KaPo priekšnieks.
Aizturētais esot izteicis gatavību sadarboties ar izmeklētājiem un uzrādīt personas, ar kuru starpniecību viņš nodevis ziņas Krievijas izlūkdienestiem, pavēstīja prokurore Inna Omblera, kas vada izmeklēšanu šajā lietā.
Līdz šim Igaunijā par valsts nodevību ir notiesātas divas personas. 2009.gada februārī kādreizējo augsta ranga amatpersonu Hermanu Simmu tiesa atzina par vainīgu valsts nodevībā un slepenas informācijas nodošanā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestam, piespriežot viņam divpadsmit gadu un sešu mēnešu cietumsodu.
Savukārt pagājušā gada jūlijā tika notiesāts KaPo bijušais virsnieks Aleksejs Dresens, kam par valsts nodevību un slepenas informācijas nodošanu Krievijai tika piespriesti 16 gadi cietumā. Par līdzdalību šajos noziegumos tika notiesāta arī viņa sieva Viktorija Dresena, kam tika piespriesti seši gadi nosacīti ar piecu gadu pārbaudes termiņu.
KaPo bijušais vadītājs Raivo Aegs pagājušajā gadā brīdināja, ka Krievijas izlūkdienesti Igaunijā pastiprinājusi aģentu vervēšanu. "Krievijas slepenie dienesti, šķiet, atsakās atzīt, ka Igaunija un citas okupētās valstis tagad tiem neatgriezeniski kļuvušas par ārzemēm, nevis joprojām ir Krievijas vai attiecīgi Padomju Savienības sastāvdaļas," rakstā, kas pagājušajā rudenī bija publicēts laikrakstā "Eesti Ekspress", norādīja Aegs.
Atsaucoties uz Aegu, Sinisalu atgādināja, ka nodevēju nav tikai viens vai divi, taču vienlaikus atzina, ka nāktos jautāt, kā bijušais VDK darbinieks kļuvis par KaPo amatpersonu. "Tolaik mēs saskārāmies ar lielu daudzumu sarežģītas tehnikas vienību, un jāņem vērā tā laika konteksta īpatnības, kad Igaunijas Republika pieņēma lēmumu uzņemt Leitmanu drošības iestāžu dienestā. Lūdzu mēģiniet to saprast! Viņš tobrīd neturpināja sadarbību ar bijušajiem VDK līdzstrādniekiem. Tas notika vēlāk," piebilda KaPo ģenerāldirektors.