Iespējamā Katalonijas atdalīšanās no Spānijas rosinājusi lielas emocijas. Kataloņi savu vēsturi uzskata par daudz senāku nekā vienotās valsts vēsturi.
Par mūsdienu Spānijas simbolisko dzimšanas brīdi tiek uzskatīts 1469.gads, kad Kastīlijas karaliene Izabella stājās laulībā ar Aragonas karali Fedinandu, kura karaliste ietvēra arī šodienas Katalonijas teritoriju. Tagad Katalonija ar tās 7,5 miljoniem iedzīvotāju ir bagātākais valsts reģions, kura ekonomika nodrošina piektdaļu no visas Spānijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un lielāko daļu no spāņu eksporta.
Analītiķi nav vienisprātis par iespējamajām sekām, kuras varētu radīt valsts sadalīšanās, taču daži brīdina, ka tā atstās graujošu ietekmi gan uz Spānijas, gan visu eirozonu. "Vai eiro var izdzīvot bez Katalonijas? Atbilde, manuprāt, ir - ne pašreizējā formā," uzskata Barselonā strādājošais ekonomists Edvards Hjū.
Savukārt neatkarīgajai Katalonijai, kuras pašas parāds sasniedz 40 miljardus eiro un kurai, domājams, būs jāuzņemas arī daļa no Madrides kopējā parāda, tūlīt pēc atdalīšanās no pārējās valsts būs nepieciešama Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansiālā palīdzība, norāda Hjū. Viņš tomēr piebilst, ka, būdama dinamiska ekonomika, Katalonija var īstenot nepieciešamās reformas. Taču parādoties arēnā ļoti konkurētspējīgai Katalonijai, problēmas var rasties Portugālei un Grieķijai, kas varētu nespēt konkurēt ar Barselonu tūrisma nozarē un citos pamatsektoros, brīdina Hjū.
Tajā pašā laikā kataloņu ekonomistu grupa, starp kuras 15 locekļiem ir gan neatkarības atbalstītāji, gan pretinieki, noraida dažu analītiķu brīdinājumus, ka Katalonija nonākšot izolācijā, jo tās pilsoņiem ceļošanai uz Spāniju būšot nepieciešamas pases un tās eksportu ierobežos jaunās robežas.
Patiesībā kataloņi pat varētu saglabāt pašreizējās spāņu pases, kuras saskaņā ar Spānijas konstitūciju nevar tikt atsavinātas, rakstā, kas svētdien publicēts Barselonā iznākošajā laikrakstā La Vanguardia norāda ekspertu grupas locekļi. Viņi uzskata, ka Katalonija varētu saglabāt arī eiro, formāli neatrazdamās eirozonā. Gadījumā, ja Madride bloķētu Katalonijas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES), Barselona var ar to noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu, līdzīgi Šveicei, piebilst kataloņu ekonomisti.
Spānijā valdošā konservatīvā Tautas partija (PP) kategoriski iebilst pret Katalonijas iespējamo neatkarību. Premjerministrs Mariano Rahojs norādījis, ka tas ir pretrunā ar vēsturi un veselo saprātu. Viņas aicinājis saglabāt vienotību, lai pārvarētu Spānijas ekonomiskās problēmas, kuru dēļ bezdarba līmenis sasniedzis 25% un no lejupslīdes fāzes valsts tautsaimniecība, domājams, neizkļūs vismaz līdz 2014.gadam.
Nokaitētajā priekšvēlēšanu atmosfērā konservatīvais laikraksts El Mundo nesen izplatījis ziņas, ka Mass izmanto slepenu kontu vienā no Šveices bankām, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Mass to noliedz un šādu ziņu izplatīšanā apsūdzējis Madridi.
Viņa vadītā partiju apvienība Konverģence un Savienība (CiU), kuras sastāvā bez Masa pārstāvētās CDC ir arī nelielā Katalonijas Demokrātiskā savienība, iesniegusi prasību tiesā par apmelošanu, bet pats Mass pieprasījis Rahoja paskaidrojumus, kā šie apgalvojumi nonākuši policijas lietā. Spānijas premjers Masa apgalvojumus par valdības saistību ar šo lietu noliedzis kā nepatiesus.
Tikmēr aptaujas liecina, ka CiU vēlēšanās uzvarēs, taču nespēs iegūt absolūto vairākumu. Saskaņā ar pagājušās nedēļas nogalē veiktās aptaujas rezultātiem no 135 deputātu vietām CiU izcīnīs 60 līdz 64 mandātus, kas īpaši nemainīs pašreizējo alianses pārstāvniecību reģionālajā parlamentā, kur šobrīd mērenajiem nacionālistiem ir 62 vietas. Par otro vietu šobrīd sacenšas PP un opozīcijā esošie sociālisti. Neskatoties uz to, sagaidāms, ka partijām, kas atbalsta neatkarības referenduma rīkošanu, jaunajā parlamenta sasaukumā būs vairākums, un aptaujas liecina, ka šobrīd 46% kataloņu grasās balsot par neatkarību, bet 42% - pret.
Ekonomiskā krīze veicinājusi Katalonijā nacionālismu, jo kataloņi, kas ļoti lepojas ar savu atšķirīgo valodu un kultūru, uzskata, ka Madride nodokļos iekasē daudz vairāk nekā atdot reģionam centralizētajos maksājumos. Tajā pašā laikā Barselona spiesta apcirpt savus izdevumus, jo starp Spānijas reģioniem tai ir vislielākais parāds, kas sastāda 22% no Katalonijas IKP. Barselona pat bijusi spiesta lūgt Madridei finansiālo atbalstu.
Iedvesmojoties no masu demonstrācijām, kuru dalībnieki 11.septembrī, Katalonijas Nacionālajā dienā, pieprasīja provinces neatkarību, Mass aicināja Rahoju uzsākt sarunas par reģiona "fiskālo neatkarību", kas ļautu Katalonijai pašai iekasēt nodokļus un lemt par gūto ieņēmumu tērēšanu. Taču Rahojs šo prasību noraidīja, un Mass izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas.