Kemerons, kurš solījis sarīkot referendumu par valsts turpmāko dalību ES, pieprasīs, lai bloka jauno dalībvalstu iedzīvotājiem tiktu piemēroti ierobežojumi attiecībā uz darba iespējām Lielbritānijā un piekļuvi britu sociālajiem pabalstiem.
"Viena no priekšrocībām Lielbritānijas dalībai ES ir tas, ka briti var doties un dzīvot un strādāt citā valstī. Bet es domāju, ka ir problēma ar tiem cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, bet nestrādā," norādīja Kemerons. Viņš pauda pārliecību, ka imigrācijas un "pabalstu tūrisma" problēmas nepieciešamas risināt, lai veidotu tādas Eiropas attiecības, kas derētu arī Lielbritānijai.
Kemerons cer panākt vienošanos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura ir paudusi atbalstu aicinājumiem atdot daļu varas šajā jomā atpakaļ nacionālo valdību rokās. Kemerons akcentē, ka šobrīd valdība nespēj darīt neko, lai apturētu rumāņu un bulgāru darba meklētāju pieplūdumu, kas ir gaidāms no janvāra.
Premjers ir apsolījis, ka gadījumā, ja konservatīvie gūs uzvaru nākamajās parlamenta vēlēšanās, kas gaidāmas 2015.gadā, viņš līdz 2017.gadam sarīkos referendumu par turpmāko dalību ES.
Pie tā noveda arvien pieaugošais spiediens no eiroskeptiķiem pašu toriju rindās, kā arī nesenie panākumi municipālajās vēlēšanās, kurās panākumus guva Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas pieprasa Lielbritānijas izstāšanos no ES. Eiroskeptiķi prasa, lai Kemerona solījums tiktu apstiprināts ar likumu, tādējādi liedzot vēlāk no tā atkāpties.
Likumprojekts paredz, ka referendums sarīkojams līdz 2017.gada 31.decembrim un ka vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu: "Vai, jūsuprāt, Apvienotajai Karalistei ir jāpaliek par Eiropas Savienības dalībvalsti?"
Tomēr liberāldemokrātu pretestība liedza likumprojektu parlamentā iesniegt valdības vārdā, un to nācās iesniegt kā tā dēvēto privāto iniciatīvu. Tādējādi debatēm atvēlētais laiks ir īsāks. Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta jūlijā vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu, tomēr izredzes, ka likumprojekts varētu iegūt likuma spēku, tiek vērtētas kā nelielas.
Daudzi briti uzskata, ka Brisele jaucas viņu valsts iekšējās lietās, un aptaujas liecina, ka vairākums šobrīd atbalstītu valsts izstāšanos no ES. Pats Kemerons gan uzstāj, ka viņš vēlas, lai Lielbritānija paliktu ES sastāvā, taču ES nepieciešams reformēt.