Kā solīja Kemerons, referendums tiks sarīkots līdz 2017.gadam, ja viņa partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.
Skaidrojot lēmumu nesteigties ar referenduma rīkošanu, Kemerons sacīja: "Nav pareizi likt cilvēkiem izlemt, vai viņi iet prom vai paliek, pirms viņiem tiek dota iespēja sakārtot attiecības." "Mums ir jāatvēl tam zināms laiks un jāpalīdz veidot Eiropas Savienības nākotne, lai tad, kad pienāks laiks izdarīt izvēli, tā būtu patiesa," sacīja Lielbritānijas valdības vadītājs. "Ir pienācis laiks nokārtot Eiropas jautājumu."
Tomēr vienlaikus viņš uzsvēra, ka referendums tiks rīkots tikai pēc tam, kad tiks pārrunāti Lielbritānijas dalības nosacījumi. "Kad mēs būsim beiguši sarunas par jaunajiem noteikumiem, mēs sarīkosim britu tautai referendumu ar ļoti vienkāršu izvēli - palikt vai aiziet. Palikt ES saskaņā ar jaunajiem noteikumiem vai arī aiziet pavisam," skaidroja Kemerons. Pēc Kemerona teiktā, Lielbritānijas un ES jaunajām attiecībām būtu jābalstās uz vienoto tirgu.
Lielbritānijas premjers arīdzan brīdināja - ja Brisele neveiks Lielbritānijas pieprasītās reformas, Londona varētu attālināties no ES. Norādot uz problēmām eirozonā un "krīzi Eiropas konkurētspējā", Kemerons uzsvēra: "Ja mēs nerisināsim šīs problēmas, pastāv risks, ka Eiropa cietīs sakāvi un Lielbritānija aizplūdīs" no bloka.
Uzruna, ar kuru Kemerons trešdien uzstājās Londonā, sākotnēji bija iecerēta jau pirms 2012.gada Ziemassvētkiem, bet pēcāk Lielbritānijas premjerministrs solīja, ka tā gaidāma janvāra vidū. Vēlāk tika uzskatīts, ka Kemerona runa iecerēta 22.janvārī, tomēr tā atkārtoti tika pārcelta.
Neoficiāla informācija liecina, ka tas tika darīts ar nolūku, lai runa neizskanētu vienā laikā ar todien paredzētajiem pasākumiem par godu 50.gadadienai kopš Francijas un Vācijas izlīguma pēc Otrā pasaules kara. Savukārt pēcāk bija plānots, ka ar runu par Londonas turpmākajām attiecībām ar Briseli Kemerons uzstāsies jau 18.janvārī Amsterdamā, taču tā tika atcelta Alžīrijas ķīlnieku krīzes dēļ.