Bijusī Lielbritānijas kolonija Kipra neatkarību ieguva 1960. gadā, tomēr Lielbritānija paturēja divus eksklāvus salas teritorijā – Akrotiri un Dekeliju – britu armijas bāžu izvietošanai. Abas šis teritorijas atrodas pilnīgā britu kontrolē un jurisdikcijā.
Abu bāžu statuss ir noteikts 1959. gadā parakstītajos Cīrihes un Londonas līgumos starp Lielbritāniju, Grieķiju un Turciju, kurus tāpat parakstīja arī toreizējie Kipras grieķu un turku kopienu līderi, attiecīgi arhibīskaps Makarioss III un Fazils Kučuks. Bez tam, 1960. gadā starp Kipras Republiku un Lielbritāniju tika noslēgts līgums par bāžu izmantošanu.
Abu eksklāvu svarīgumu Lielbritānijai nosaka Kipras atrašanās vieta – Vidusjūras austrumu daļā, netālu no Suecas kanāla un Tuvajiem Austrumiem.
Jāatgādina, ka 1974. gadā, bažījoties par iespējamo Kipras pievienošanu Grieķijai, salā izcēlās Turcijas karaspēks, atsaucoties uz nepieciešamību aizsargāt salas turku iedzīvotāju mazākuma intereses. Rezultātā daļā salas izveidojās Ziemeļkipras Turku Republika, kuru gan nav atzinusi neviena cita valsts, izņemot Turciju.
Starptautiski atzītā Kipras Republika jeb tā dēvētā grieķu Kipra pieprasa Akrotiri un Dekelijas atdošanu, atsaucoties uz to, ka šīs bāzes aizņem lielu teritoriju, kura citādi tiktu izmantota valsts attīstībai. Pirmos četrus gadus pēc neatkarības piešķiršanas Kiprai, Londona maksāja Nikosijai par armijas bāzēm, tomēr pēc 1964. gada, kad salā sākās konflikts starp grieķu un turku kopienām, maksājumi tika pārtraukti, lēmumu motivējot ar garantiju neesamību, ka iespējama taisnīga līdzekļu sadale starp abām kopienām.
Kipras Republikas valdība visus šos gadus turpina pieprasīt maksājumus par periodu no 1964. gada līdz tagadnei, tomēr nekādas starptautiski tiesiskas darbības nav uzsākusi. Nav arī zināms, kāda varētu būt Londonas parāda summa – novērtējumi svārstās no vairākiem simtiem tūkstošu līdz pat vairāk nekā miljardam eiro.
Lielbritānija tikmēr vairākkārt uzsvērusi, ka negrasās atteikties no abām bāzēm, tomēr 2004. gadā piedāvāja nodot Kiprai apmēram trešo daļu abu bāžu teritorijas tā dēvētā Annana plāna Kipras apvienošanai ietvaros. Šo plānu, kā zināms, referendumā noraidīja grieķu Kipras iedzīvotāju vairākums, jo tas neparedzēja izvest no salas Turcijas karaspēku.
Protesti pret britu armijas bāzēm Kiprā notiek regulāri un nereti pāraug vardarbībā. Tā 2001. gada jūlijā kiprieši protestēja pret radiotorņu uzsliešanu abās bāzēs, un protestu gaitā tika izpostīta virkne britu militāro komunikāciju. Protestētāji uzskatīja, ka radiotorņi apdraud apkārtējo vidi un palielina risku vietējiem iedzīvotājiem saslimt ar vēzi.
Akrotiri un Dekelijas jautājums atkal aktualizējās 2008. gadā, pēc komunista Dimitrisa Hristofiasa ievēlēšanas par Kipras Republikas prezidentu. D. Hristofiass priekšvēlēšanu laikā solīja panākt, ka no salas tiek izvesti visi ārvalstu spēki, piebilstot, ka šāds solis ir obligāts starpkopienu konflikta noregulēšanai. Savukārt pēc stāšanās prezidenta amatā D. Kristofiass atklāti nosauca britu klātbūtni uz salas par „asiņainu koloniālismu”. Tiesa, nekādus starptautiski tiesiskus soļus Kipras prezidents pagaidām nav spēris.