"Krievijas Federācijas prokuratūra paskaidroja, ka lūguma izpilde kaitētu sabiedriskajai kārtībai, drošībai un federācijas interesēm," informēja prokurors.
Pērn maijā Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Krievijas atbildīgajām iestādēm vēstuli ar lūgumu ļaut iztaujāt Gorbačovu par 1991.gada 13.janvāra notikumiem. Drīz pēc tam Gorbačova pārstāvis Vladimirs Poļakovs Krievijas medijiem paziņoja, ka bijušais Padomju Savienības līderis par 13.janvāra notikumiem Lietuvā ir runājis jau vairākkārt, tādēļ neesot lietderīgi par to runāt atkal. Poļakovs uzsvēra, ka Gorbačovs par šo jautājumu jau vairākas reizes ir runājis gan intervijās, gan grāmatās.
Gorbačovs tiktu iztaujāts liecinieka statusā. "Nebija pietiekami pierādījumu, lai pret bijušo Padomju Savienības prezidentu Gorbačovu izvirzītu apsūdzības, tādēļ tika nosūtīt lūgums ļaut viņu iztaujāt kā liecinieku," pastāstīja Šlapinsks.
Prokuratūra pavēstīja, ka ir atsākusi izmeklēšanu pret vēl diviem cilvēkiem, kuru vārdi netiek atklāti.
Kopumā lietā par 13.janvāra notikumiem Viļņā ir 23 aizdomās turētie, no kuriem 21 ir Krievijas, bet divi – Baltkrievijas pilsoņi.
2010.gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja visām 23 personām izvirzītās apsūdzības par 1991.gada 13.janvārī izdarītajiem noziegumiem par apsūdzībām kara noziegumos. Tā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi. Gan Krievija, gan Baltkrievija atsakās izdot Lietuvai savus pilsoņus.
Padomju armijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un Komunistiskās partijas neveiksmīgajā mēģinājumā gāzt Lietuvas valdību, kas bija pasludinājusi valsts neatkarību, 1991.gada 13.janvārī gāja bojā 14 mierīgie iedzīvotāji un vairāk nekā 1000 tika ievainoti, kad padomju varas pārstāvji mēģināja ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā. Tomēr padomju vienības toreiz neuzbruka Augstākās padomes institūcijām.
Gorbačovs, kuram tagad ir 80 gadu, 1985.gada martā kļuva par Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru, kas bija ietekmīgākais amats Padomju Savienībā.
Vēlāk viņš īstenoja perestroiku – reformas, kuru mērķis bija liberalizēt padomju komandekonomiku un demokratizēt tās autoritāro politisko sistēmu.