Vispirms jau eirozonas krīze paver milzu iespējas Krievijai. Protams, Krievija cietīs no šīs krīzes ekonomiski, jo Eiropas Savienība ir tās svarīgākais tirdzniecības partneris un naftas un gāzes patērētājs. Tomēr no ģeopolitiskā redzes viedokļa Krievijai pavērsies daudz iespēju. Piemēram, Ukraina, Moldova un Baltkrievija attālināsies no Rietumiem un pagriezīsies ar seju pret Austrumiem.
Tāpat arī Serbija aizvien vairāk raudzīsies uz Krieviju un aizvien mazāk interesēsies par to, ko saka Rietumos. Visticamāk, Krievijai ievērojami vieglāka kļūs komerciālā un lielā mērā arī politiskā iekļūšana tādās valstīs, kā Rumānija un Bulgārija, nemaz nerunājot par Kipru un Grieķiju. Ja krīze ievilksies, arī Austrumeiropas godbijība pret Rietumiem kļūs aizvien mazāka.
Bez tam eirozonas krīze ir pastiprinājusi Turcijas apņēmību pārtraukt izdabāt Eiropai un kļūt par neatkarīgu spēlētāju. Turcija vēlas ieņemt ES vietu, kļūstot par svarīgu politisko un ekonomisko spēku arābu pasaulē, un tā var izmantot patlabanējo haosu Eiropā savu mērķu īstenošanai, teikts rakstā.
No krīzes cietīs arī NATO, jo visā ES ekonomiskā recesija un mēģinājumi saglabāt sociālās izmaksas, neraugoties uz stingru taupību, jūtami atsauksies uz aizsardzības budžetiem.
„Eiropas ietekme globālā mērogā ievērojami mazināsies. Postkoloniālās sabiedrības visā pasaulē jau sen ir ievērojušas savu bijušo saimnieku slikto ekonomisko situāciju un Āzijas valstis arvien vairāk attiecas pret Eiropu kā pret lielu Itāliju – pievilcīgu vietu ar brīnišķīgu arhitektūru, slaveniem kultūras pieminekļiem, garšīgu ēdienu un dažiem brīnišķīgiem patēriņa produktiem, vienlaikus neuzskatot to par nopietnu spēlētāju globālajā politikā.
Visbeidzot, ja agrāk amerikāņi nešaubījās, ka ES var vismaz pārvaldīt savu reģionu, atbalstot mieru un drošību Balkānos un tuvinot Rietumiem tādas valstis, kā Baltkrievija, Ukraina un pat Krievija, tad tagad gan mēs esam spiesti pierast pie pasaules, kurā ES loma samazinās daudz ātrāk, nekā pieļauts jebkad iepriekš, teikts publikācijas noslēgumā.