Grieķijas premjerministrs Georgioss Papandreu, raksta izdevums, rēķinās, ka referenduma rezultāti ļaus viņa vadītajam ministru kabinetam turpināt budžeta deficīta samazināšanas plāna realizēšanu.
Stingru pasākumu īstenošanu Grieķijas parāda samazināšanai pieprasa valsts lielākie kreditori – Eiropas Komisija, Eiropas Centrāla banka un Starptautiskais valūtas fonds. Pret budžeta izdevumu samazināšanu, pirmkārt, uz sociālo programmu rēķina, iebilst valsts iedzīvotāji.
Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, referendums par eiro ticis apspriests valdības ārkārtas sēdē svētdien, 18. septembrī. Ministru uzskati šajā jautājumā dalījušies. Iekšlietu ministrijas vadītājs norādījis, ka, ja valsts iedzīvotāji nobalsos par atgriešanos pie nacionālās valūtas, Grieķijā nāksies izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. Lauksaimniecības ministrs savukārt piedāvājis nevis rīkot referendumu, bet gan uzreiz izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
Laikraksts Kathimerini ziņo, ka ideja par referendumu eiro jautājumā izvirzīta arī agrāk, tomēr tad G. Papandreu to nav atbalstījis.
Grieķija, kuras ārējais parāds tuvojas 350 miljardiem eiro, atrodas uz defolta robežas. Eiropas Savienība un SVF piešķīra Grieķijai 110 miljardus eiro, tomēr ar šo summu izrādījās nepietiekami valsts izvešanai no krīzes. Pašlaik, atgādina Reuters, Grieķija risina sarunas ar Eiropas Komisiju, ECB un SVF par jaunu kredīta tranšu 8 miljardu eiro apmērā.