Lepēna, kura ir EP deputāte, norādīja aģentūrai AFP, ka atteikusies prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā ierasties uz nopratināšanu.
"Es vēlēšanu kampaņas laikā nereaģēšu [uz pavēstēm]," viņa paziņoja.
"Šajā laikā nevar būt neitralitāte vai nepieciešamais miers, lai tiesu sistēma funkcionētu pienācīgi," piebilda politiķe.
Lepēnas advokāts Rodolfs Boselū tikmēr pauda pārsteigumu par "pēkšņo steigu" izmeklēšanā.
Lepēnas personīgajai palīdzei Katerinai Grizē trešdien tika izvirzītas apsūdzības par uzticības laušanu.
Lepēna noliedz, ka būtu pārkāpusi EP noteikumus, izlietojot tā finansējumu, lai maksātu algu Grizē un savam miesassargam Tjerī Legjē par darbu Francijā, nevis EP.
Kopumā Lepēna neatbilstoši iztērējusi apmēram 340 000 eiro lielu EP finansējumu.
Lepēna, kas ir solījusi rīkot referendumu par Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), šo izmeklēšanu ir nosaukusi par atriebību.
Viņa nav vienīgā no Francijas prezidenta amata kandidātiem, kas saskaras ar pārmetumiem par "viltus darbu".
Konservatīvo prezidenta amata kandidāts Fransuā Fijons cīnās pret apgalvojumiem, ka viņa sieva par darbu Francijas parlamenta deputāta palīga amatā varētu būt saņēmusi vairāk nekā 700 000 eiro, lai arī darba pienākumus nav veikusi.
Sabiedriskās domas aptauju rezultāti rāda, ka prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Lepēna saņems lielāko balsu skaitu, bet otrajā kārtā zaudēs cīņā gan pret Fijonu, gan pret centriski noskaņoto neatkarīgo kandidātu Makronu.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī, bet otrā kārta paredzēta 7.maijā.
Saskaņā ar Francijas prezidenta vēlēšanu sistēmu gadījumā, ja vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūst absolūtu balsu vairākumu, abi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti balotējas otrajā kārtā.