Polija, Bulgārija, Rumānija, Latvija, Lietuva un Igaunija vēlas ASV, Lielbritānijas un Vācijas karavīru klātbūtni, uzskatot, ka tā spētu atvairīt Krievijas draudus.
Jaunajos NATO spēkos, kas rotācijas kārtībā tiks izvietoti šajās sešās valstīs, būs līdz 6000 karavīru, tostarp, domājams, arī ievērojams britu spēku kontingents.
Lēmums par konkrētu karavīru skaitu, visticamāk, tiks pieņemts NATO samitā vasarā Varšavā.
Savienotās Valstis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka četrkāršos militāros izdevumus savas klātbūtnes palielināšanai Eiropā, atvēlot šim mērķim 3,4 miljardus dolāru.
Lielbritānijas ieguldījums, kaut salīdzinoši daudz mazāks, tomēr ir ievērojams, ņemot vērā, cik ļoti tās flote pēdējos gados samazināta, norādījis The Guardian.
Britu aizsardzības ministrs Maikls Falons, kurš trešdien plāno piedalīties divu dienu NATO sanāksmē Briselē, paziņoja, ka Lielbritānija pirmo reizi kopš 2010.gada piedalīsies pastāvīgajos NATO spēkos.
"Mūsu NATO klātbūtnes palielināšana sūta spēcīgu vēstījumu mūsu ienaidniekiem, ka mēs esam gatavi atbildēt jebkuriem draudiem un aizstāvēt mūsu sabiedrotos. 2016.gadā mēs redzēsim sevišķi koncentrēšanos uz Baltijas reģionu," norādīja ministrs.
Lielbritānija, kurai jau ir lidmašīnas Baltijas valstīs un kura regulāri sūta karavīrus uz mācībām šajā reģionā, plāno piedalīties NATO spēkos ar fregati HMS Iron Duke, eskadras mīnu kuģi Type-45 un trim mīnu traleriem. Kuģus apkalpos 530 jūrnieki.