Stokelvolkers laikrakstam Daily Telegraph izteicies, ka dzēšgumijas radījušas "kauna kultūru par kļūdu. Tas ir savdabīgs veids, kā melot pasaulei, sakot, ka "es nekļūdījos un esmu šo paveicis ar pirmo reizi"".
Arī Londonas Karaliskās koledžas viesprofesors Gajs Klakstons raisījis diskusijas ar izteikumu, ka dzēšgumija ir "nelabā rīks". Daudzviet skolās jau ir aizliegts baltais korektors, lai gan daži nepaklausīgi skolēni to vēl pamanās izmantot. Klakstons izteicies, ka daudz vērtīgāka pieredze, ir, ka bērni aptver savas kļūdas, ar ko bieži būs jāsaskaras reālajā pasaulē.
Tam lielā mērā piekrīt arī par izglītību atbildīgajās valsts iestādēs.
"Uzskatu, ka dzēšgumiju aizliegšana būtu drakoniska rīcība," paudis Lielbritānijas pamatizglītības asociācijas pārstāvis. "Tomēr ir gadījumi, kad dzēšgumija nebūtu izmantojama. Ja es pasniedzu matemātiku, es gribu parādīt risinājumus. Es negribētu, ka mani skolēni pārspīlētās bažās par pareizo atbildi neparāda savu risinājumu, pat, ja tas ietver kļūdas," viņš turpinājis.
Tiek uzsvērts, ka kļūdas un kļūdīšanās ir būtiska mācību procesa sastāvdaļa.
"Bērnu kļūdu novērošana ir arī būtiska mācīšanas daļa," uzskata asociācijas pārstāvis. "Skolotājiem jāievēro visi bērnu centieni un mēģinājumi".
Zinātnieku pārdomas par "sliktajām dzēšgumijām" saistītas ar to, ka, ļaujot slēpt savas kļūdas, bērni netiek sagatavoti reālajai pasaulei, kurā kļūdu pieļaušana un to sekas ir neizbēgamas.