Komunistiskās valsts valdība šo britu piedāvājumu ir nosodījusi un norādījusi, ka tas pārkāpj 1984. gada vienošanos par daļēji neatkarīgās teritorijas nodošanu Ķīnai.
Piedāvā pilsonību
Britu impērija XIX gadsimtā, pateicoties militārajai un arī ekonomiskajai varai, bija ieguvusi kontroli pār virkni nozīmīgu teritoriju Āzijā, arī pār Honkongu. Līgumam par teritoriju nomu uz 99 gadiem, kas skāra arī Honkongu, bija paredzēts beigties 1997. gadā. Taču, lai saglabātu daļēju teritorijas neatkarību no Ķīnas, 1984. gadā tika panākta vienošanās, kas paredzēja, ka līdz 2047. gadam Honkonga saglabās savu daļējo neatkarību.
Taču pērnā gada vasarā Ķīna ieviesa nacionālās drošības likumu, kurš, kā norādīja kritiķi, faktiski tika pieņemts, lai ierobežotu daļēji neatkarīgās teritorijas pilnvaras un ļautu stingrāk vērsties pret neatkarības un autonomijas atbalstītājiem. Ķīnas līderi, kā vēstīja BBC, paziņoja, ka tas bijis vajadzīgs, "lai atjaunotu stabilitāti pēc plašajiem protestiem". Pēc likuma pieņemšanas kontrole pār teritoriju palielinājās un tika aizturēta virkne prominentu varas opozicionāru. Rietumvalstis notiekošo asi nosodīja.
Atbildot uz komunistiskās varas darbībām, Londona paziņoja, ka negrasās pamest bijušo teritoriju novārtā, un sāka strādāt pie plāna sākt programmu, kas ļautu Honkongas iedzīvotājiem, kuriem ir Lielbritānijas aizjūras teritoriju pases, paātrinātā veidā iegūt vīzas dzīvei un darbam Lielbritānijā. The Guardian ziņo, ka programma ir sākusi darboties no pagājušās nedēļas svētdienas. Vīzu īpašnieki pēc sešiem gadiem arī varēs kļūt par pilntiesīgiem Lielbritānijas pilsoņiem. Britu premjers Boriss Džonsons paziņojumā presei sacījis, ka ir "neizmērojami lepns" par nule sākto programmu. "Šādi rīkojoties, mēs ne tikai godinām mūsu dziļās un vēsturiskās attiecības ar Honkongas iedzīvotājiem, bet arī paužam atbalstu neatkarībai un autonomijai," norādīja Džonsons.
Plāns liecina, ka apmēram 5,4 no 7,4 miljoniem Honkongas iedzīvotāju ir atbilstoši programmai, tomēr, kā ziņo BBC, paredzēts, ka pirmajos piecos gados varētu būt apmēram 300 tūkstošu ieceļotāju. BBC analītiķis Džeimss Landeils norāda, ka aktuāls ir jautājums, kādu praktisko atbalstu šie iebraucēji saņems.
Pārkāpj vienošanos
Ķīna, reaģējot uz britu jauno programmu, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Lielbritānijas aizjūras teritoriju pases vairs netiks atzītas Ķīnā un tās nevarēs izmantot kā ceļošanas dokumentu. CNN gan norāda, ka nav skaidrs, ko tas praktiski nozīmēs, jo jau tagad Honkongas iedzīvotāji pārsvarā izmanto valdības piešķirtos identifikācijas dokumentus. Medijs South China Morning Post raksta, ka valsts sektorā strādājošos varētu piespiest atdot britu valdības izdotos dokumentus, ieturot algu vai draudot atstādināt. Londona komentēja, ka ir "apbēdināta, bet ne pārsteigta".
Ķīnas Ārlietu ministrijas runasvīrs Lidzjaņs Džao ir norādījis, ka britu jaunā programma ir smags 1984. gada noslēgtās vienošanās pārkāpums un iejaukšanās Ķīnas un Honkongas iekšlietās. "Britu puse ir aizmirsusi, ka tā atdeva Honkongu Ķīnai pirms 24 gadiem," sacījis Džao. Līdzīgu viedokli paudušas arī citas amatpersonas, atgādinot, ka britiem nav nekādas teikšanas Ķīnā.
Vienlaikus kontrole pār Honkongu palielinās, un medijs Voice of America vēsta par neatkarības kustības aktīvistiem, kuru Ķīnā dzīvojošie radinieki un ģimenes locekļi ir pratināti vai īslaicīgi aizturēti.