Kā skaidro Satiksmes ministrijā, tikšanās laikā Viļņā Latvijas un Lietuvas transporta ministri vienojās kopējos Rail Baltica projekta piederīgos elementus abos iesniegumos sasaistīt ar savstarpējām atsaucēm, tādējādi precīzāk ilustrējot un nodrošinot saikni starp visiem Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa trases projektiem.
Lietuvas aktivitāšu kopsumma saskaņā ar šī brīža aprēķiniem ir aptuveni 120 miljoni eiro.
Tāpat Matīss un Sinkevičus vienojās, ka kopējā pieteikuma ietvaros Lietuva konkrētu aktivitāšu formā demonstrēs savu apņemšanos nodrošināt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa trases parametriem atbilstošu savienojumu starp Kauņu un Lietuvas-Polijas robežu.
Matīss sarunā uzsvēra, ka Latvija un Igaunija Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projekta pieteikumā 100% apmērā iegulda savu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finanšu instrumenta iezīmēto Kohēzijas "aploksnes" finansējumu, kas Latvijai ir 240 miljoni eiro.
Satiksmes ministrs īpaši uzsvēra, ka ir kritiski svarīgi šī projekta pieteikuma ietvaros demonstrēt visu triju Baltijas valstu vienotību un stingru apņemšanos, lai nodrošinātu pieteikumā iekļauto aktivitāšu pilnīgu atbilstību noteiktajiem kritērijiem CEF finansējuma saņemšanai.
Matīss un Sinkēvičus parakstīja triju Baltijas valstu transporta ministru kopīgo atbalsta vēstuli Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa pirmās kārtas finansējuma pieteikumam.
Kā ziņots, kopīgais pieteikums Eiropas Komisijā jāiesniedz līdz 2015.gada 26.februārim. Tiek cerēts, ka ES finansēs aptuveni 85% projekta izmaksu.
Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuvā finansējuma pieteicēji būs divi - no savas puses Lietuva Eiropas Komisijai projekta finansēšanai patstāvīgi lūgs atbalstu aptuveni 165 miljonu eiro apmērā, bet vēl 20 līdz 30 miljonus - ar Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail starpniecību.
Šāds finansējuma modelis, pret ko neiebilst arī Latvija, izraudzīts tādēļ, ka kopuzņēmums nevarētu izpirkt projektam nepieciešamo Lietuvas zemi, turklāt mērķis ir arī panākt, lai Lietuvā paliktu pievienotās vērtības nodoklis par paveiktajiem darbiem.
Matīss norādījis, ka Lietuvas līdzdalība šajā kopīgajā pieteikumā ir svarīga, jo ir jāparāda, ka Lietuva ir nopietna projekta dalībniece.