"Domāju, ka Krievijai vispirms ir jāsaprot, ka mēs esam NATO dalībvalstis un mums ir jābūt atbilstošā gatavībā un ar atbilstošu bruņojumu ārkārtas situācijām. NATO ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm, un pašreizējie lēmumi ir atbilstoši situācijai, kāda valda mums apkārt un kuru ir izraisījusi Krievija, pārkāpjot NATO un Krievijas līgumus," Oleks norādīja intervijā aģentūrai BNS.
"Vienošanās bija paredzētas toreizējiem apstākļiem, tomēr tajās nebija minēts par Krievijas agresiju pret Gruziju vai Ukrainu," piebilda ministrs.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova pirmdien paziņoja, ka ASV Aizsardzības ministrijas izsludinātie plāni līdz nākamā gada beigām Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, kā arī līdz 2017.gada beigām Ungārijā izveidot noliktavas ASV smagās militārās tehnikas glabāšanai robežojas ar Krievijas un NATO Pamatakta pārkāpumu. Ministrijas mājaslapā publicētajā paziņojumā teikts, ka Krievija sagaida no ASV atteikšanos no šādām iecerēm.
"Gribētos cerēt, ka jaunā Aukstā kara aizokeāna arhitekti tomēr apzinās riskus un negatīvās sekas tam, ka tiek piespiedu kārtā militarizēts reģions, kas no militārā viedokļa uzskatāms par vienu no mierīgākajiem pasaulē, ka viņi spēs izrādīt politisko gribu un atteikties no bloku konfrontācijas laika shēmām un metodēm," rakstīja Zaharova, piebilstot, ka šie pasākumi robežojoties ar 1997.gada Krievijas-NATO Pamatakta pārkāpumu.
Savukārt Oleks norādīja, ka Maskavas paziņojuma mērķis esot uzrunāt auditoriju Krievijas iekšienē, "lai turpinātu veidot NATO kā agresora tēlu", un tas parāda "retoriku, kādu izvēlas Krievijas režīms un vadības pārstāvji".
Militārā aprīkojuma uzglabāšanas plāns ir viens no pasākumiem, kas tiek īstenots, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.