1918.gada 16.februārī Lietuvas padome Viļņā parakstīja dokumentu, kurā pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem balstītu valsti ar galvaspilsētu Viļņā un norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām.
"Valsts dzimšanas diena ir visas Lietuvas svētki. Tradicionālie 16.februāra pasākumi un jaunas, izdomas pilnas iniciatīvas, kas izplatīsies visā Lietuvā, pauž mūsu pateicību cilvēkiem, kas iedrīkstējās nostiprināt mūsu brīvību un atjaunot valsti. Lai brīvība skan un apvieno lietuviešus visā pasaulē!" - tā savā pirmssvētku aicinājumā uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite, kas jau iepriekšējos gados mudinājusi cilvēkus gan ģimenes un draugu lokā, gan plašākā mērogā sagaidīt Valsts atjaunošanas dienu ar izdomu un pieteikt svaigas idejas, kas ar laiku varētu pārvērsties paliekošās tradīcijās.
Jau svētdien, valsts svētku priekšvakarā, Lietuvas prezidenta pilī tika godināti šā gada Nacionālās kultūras un mākslas prēmijas laureāti - aktieri Reģimants Adomaitis un Nele Savičenko, rakstnieks Grigorijs Kanovičs, arhitekts Rolands Paleks, fotomākslinieks Aļģirds Šeškus un rakstnieks un literatūras kritiķis Valentīns Sventicks .
Pirmdienas rītā Lietuvas valsts vadītāji Viļņas Rasu kapsētā godina Neatkarības akta parakstītāju piemiņu.
Vēlāk prezidente pasniegs Lietuvas un ārvalstu pilsoņiem valsts apbalvojumus par nopelniem Lietuvas labā.
Pusdienlaikā Viļņā, Simona Daukanta laukumā pie prezidenta pils, kā allaž šai dienā, tiks svinīgi uzvilkti visu triju Baltijas valstu karogi.
Viļņas katedrālē notiks Valsts atjaunošanas dienai veltīta mise.
Svinīgs atceres brīdis paredzēts arī pie nama Viļņā, kur pirms 97 gadiem tika parakstīts Lietuvas Neatkarības atjaunošanas akts.
Pievakarē Viļņas Ģedimina prospektā no Katedrāles laukuma līdz Vinca Kudirkas laukumam pie valdības ēkas par godu 16.februārim tiks iedegti 16 simboliski ugunskuri, pie kuriem aicināti kopīgi sildīties gan Viļņas iedzīvotāji, gan pilsētas ciemiņi.
Vakarā Lietuvas Nacionālajā filharmonijā notiks svinīgs koncerts, kura programmā šoreiz būs pārstāvēti lietuviešu, latviešu un igauņu komponistu skaņdarbi - Vītauta Mišķiņa īpaši šim notikumam rakstītā kantāte Tā man sacīja Tēvzeme, Riharda Dubras Klusums, mīlestība un gaisma un Sirillusa Krēka Sanctus.
Plašs brīvdabas pasākums notiks Katedrāles laukumā.
Svētku koncerti paredzēti arī citās lielajās Lietuvas pilsētās.