Vienlaikus atbalstīts darba grupas ieteikums turpmāk minimālās algas apmēra mainīšanu piesaistīt pieciem galvenajiem ekonomikas rādītājiem - pārmaiņām vidējā darba samaksā, pārmaiņām darba ražīgumā, gada vidējā saskaņotā patēriņa cenu indeksa pārmaiņām, iekšzemes kopprodukta pieaugumam un gada vidējam bezdarba līmenim, norādījusi Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrija. Tiks ņemti vērā arī citi rādītāji - Lietuvas starptautiskās saistības, nabadzības līmenis, salīdzinājums ar kaimiņvalstīm.
Prezidente Daļa Grībauskaite norādījusi, ka minimālās mēnešalgas paaugstināšana "ir galvenais instruments nabadzības mazināšanai". Viņasprāt, tas būs pa spēkam gan uzņēmējiem, gan valsts budžetam un "visi plusi un mīnusi gandrīz izlīdzinās".
Galīgais lēmums vēl jāpieņem valdībai, bet premjerministrs Aļģirds Butkevičs norādījis, ka faktiski tas jau pieņemts. "Plānojot asignējumus 2015.gada valsts budžetā, šī palielināšana jau bija paredzēta un ierēķināta," viņš sacījis.
Premjers otrdien intervijā LRT radio arī izteicies, ka no 2016.gada janvāra minimālā alga varētu tikt palielināta līdz 350 eiro un tam piekrītot arī finanšu ministrs Rimants Šadžus, jo valsts finansiālais stāvoklis esot labvēlīgs. Tiesa gan, Finanšu ministrijai vēl jāiesniedz konkrētas aplēses, vai tas būs iespējams.
Tikmēr premjera pārstāvis Trīspusējā padomē Audrjus Misevičs sēdē uzsvēris, ka tāds palielinājums no gadumijas būs iespējams vienīgi tad, ja ekonomiskā situācija to atļaus.
Lietuva minimālās algas ziņā krietni atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm - Latvijā tā šobrīd ir 360 eiro, bet Igaunijā - 390 eiro.
Iepriekšējo reizi minimālā alga Lietuvā tika paaugstināta 1.oktobrī - no 1000 litiem (gandrīz 290 eiro) līdz 1035 litiem (300 eiro).
Trīspusējā padomē debates par nākamo paaugstinājumu ilgušas gandrīz gadu. Spriests, vai pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas iespējams, bieži pārrunāta arī ideja noteikt diferencētu minimālās algas līmeni reģionos vai konkrētās ekonomikas nozarēs. Taču šīs un citas diskusijas nolemts atlikt uz vēlāku laiku. Vienlaikus izteikts ierosinājums šo jautājumu izskatīt ne retāk kā reizi gadā.
Padome tika iepazīstināta ar Lietuvas Brīvā tirgus institūta pētījumu, kurā savu attieksmi pret minimālās algas paaugstināšanu pauduši uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Divas trešdaļas aptaujas dalībnieku bijuši mazie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits nepārsniedz pussimtu. 46% respondentu teikuši, ka pozitīvi vērtētu minimālās algas paaugstināšanu pat 50 eiro robežās, bet trešdaļa pret tādu iespēju noskaņoti negatīvi, spriežot, ka tas liktu samazināt darbinieku skaitu, atteikties no investīciju plāniem vai algu palielināšanas nākotnē.
Vienlaikus pētījumā akcentēts, ka minimālās algas paaugstināšana līdz 325 eiro Lietuvas mērogā nozīmētu, ka dažos reģionos minimālā alga sasniegtu gandrīz divas trešdaļas no tur nostabilizējušās vidējās mēnešalgas.
Tomēr Trīspusējās padomes izveidotā darba grupa atzinusi, ka būtisks minimālās algas paaugstinājums iepriekšējo reizi veikts pirms vairāk nekā diviem gadiem un Lietuva šajā ziņā manāmi atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm, izņemot Rumāniju un Bulgāriju.