Viļņā šai dienā notika svinīga godasardze Katedrāles laukumā un bruņoto spēku parāde Ģedimina prospektā, kurā piedalījās arī Lietuvas Strēlnieku savienības un Brīvprātīgo aizsardzības spēku vienības, sabiedroto spēku karavīri no ASV un Francijas, kā arī Lietuvas, Polijas un Ukrainas kopīgās brigādes karavīri.
Kā savā uzrunā uzsvēra prezidente Daļa Grībauskaite, jauniešu gatavība brīvprātīgi pieteikties karadienestā apliecina, ka apņemšanās uzņemties atbildību par savu valsti un tās brīvību Lietuvā joprojām ir dzīva. "Mēs augstu vērtējam ikvienu, kas savā sirdī nes īsta karavīra garu un drosmi," viņa sacīja.
Pēc Grībauskaites teiktā, "NATO sabiedroto apliecinātā solidaritāte iedveš uzticēšanos" un šobrīd Lietuvai "ir lielākas drošības garantijas nekā jebkad agrāk".
Lietuvas līdzšinējās valdības aizsardzības ministrs Juozs Oleks uzsvēra, ka Lietuvas Bruņotie spēki "sasnieguši jaunu kvalitātes līmeni, jo pēdējo gadu laikā ne tikai vārdos, bet arī darbos tos izdevies nostiprināt, modernizēt, nokomplektēt un uzlabot karavīru dienesta apstākļus".
Kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas Lietuva savu aizsardzības budžetu palielinājusi gandrīz divas reizes un turpina to darīt. Lietuvā ieradušies amerikāņu karavīri ar militāro tehniku, un nākamgad paredzēts dislocēt starptautisko bataljonu, kura kodolu veidos Vācijas karavīri.
Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Jons Vītauts Žuks norādīja, ka nepieciešamību pēc NATO papildspēkiem Lietuvā nosaka "ļoti nopietni drošības procesi gan visā pasaulē, gan tuvākajā apkārtnē". "Izaicinājumi Lietuvas drošībai nekur nepazūd. Prognozēt to turpmāko attīstību ir ļoti grūti, tādēļ Bruņotajiem spēkiem tiek izvirzītas aizvien augstākas prasības," viņš uzsvēra.
Lietuvas jaunais Seims šonedēļ vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas pārmantojamību, kurā apņēmās 2018.gadā nodrošināt aizsardzības finansējuma līmeni, kas sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta.