Lēmumu vērsties pie ASV ar šādu aicinājumu noteikusi Ukrainas krīze. Kā uzskata daļa analītiķu, ASV gāzes eksports samazinātu Krievijas dominējošo lomu šai nozarē.
Runādams Senāta Enerģētikas un dabas resursu komitejā, Neverovičs lūdzis darīt visu iespējamo, lai ASV gāze nonāktu pasaules tirgū, piebilzdams, ka šis jautājums būtībā ir saistīts ar Lietuvas faktisko neatkarību.
"Likums, kas jūsu valstī pieņemts pirms 75 gadiem, liedz mums izmantot jūsu bagātīgās un pietiekami lētās gāzes rezerves," sacījis ministrs, paskaidrojot, ka Lietuva Krievijas dabasgāzi pērk par 30% dārgāk tādēļ vien, ka Krievija tai ir vienīgā gāzes piegādātāja.
"Tas nav taisnīgi. Tā ir monopolstāvokļa izmantošana," viņš piebildis.
Neverovičs atgādinājis, ka Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes importa termināļu jauda ir pietiekami liela un arī pašai Lietuvai jau pēc 250 dienām būs šāds terminālis, taču faktiskie importa apjomi Eiropā laikā no 2010. līdz 2013.gadam sarukuši gandrīz uz pusi, jo sašķidrinātās dabasgāzes cenas piesaistītas pasaules naftas cenām un šobrīd ir pārāk augstas, lai konkurētu ar Krievijas un citu Eirāzijas piegādātāju gāzi, tādēļ termināļiem Eiropā nākas darboties ar minimālu jaudu.
Pagaidām ASV var eksportēt sašķidrināto dabasgāzi lielākoties uz valstīm, kur šis eksports tiek atzīts par atbilstošu sabiedrības labumam. Tas automātiski attiecas uz valstīm, ar kurām Vašingtonai ir brīvās tirdzniecības līgums, bet ASV prezidentam ir tiesības iekļaut sarakstā arī citas valstis.
"Mēs ceram, ka viņa administrācija atvērs durvis eksportam uz tām NATO valstīm, ar kurām ASV nav noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu. Tomēr, ja viņi nedarbosies pietiekami ātri, mēs aicinām Kongresu iejaukties un veikt grozījumus likumā," sacījis Lietuvas enerģētikas ministrs.
Vērtējot soļus, ko Ukrainas krīzes sakarā pret virkni Krievijas amatpersonu spērušas ASV un Eiropas Savienība, daļa ekspertu spriež, ka daudz efektīvākas par šo personu kontu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumiem būtu reālas ekonomiskās sankcijas.
Lēsts, piemēram, ka gadījumā, ja ASV atļautu dabasgāzes eksportu, Krievijas ieņēmumi par gāzi piecos gados samazinātos par aptuveni 30%, bet ilgākā laikā - par apmēram 60%.
Tikmēr Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts Edvards Čovs uzskata, ka tūlītējas pārmaiņas panākt nav iespējams. Pēc viņa teiktā, Krievija eksportē dabasgāzi tādā apjomā, kas divkārt pārsniedz septiņu līdz šīs desmitgades nogalei pabeidzamu ASV valdības sašķidrinātās dabasgāzes projektu kopējo jaudu.
"Protams, naftas un gāzes eksporta palielināšana no ASV un citām valstīm laika gaitā samazinās Krievijas eksporta nozīmi, bet tas nenotiks drīz," viņš piebildis.
Kā izteicies Čovs, vēloties samazināt Krievijas ietekmi, ir svarīgi, lai Eiropas valstis attīsta pašas savus gāzes resursus.
"Krievija ir vēl vairāk atkarīga no Eiropas tirgus, kas saņem 80% no tās naftas un gāzes eksporta," viņš sacījis Senāta komitejas sēdē, pauzdams viedokli, ka runa esot "drīzāk par politisko gribu nekā par ekonomiskajām svirām".