Butkevičs arī izteicies - ja Lietuva nepievienosies eirozonai 2015.gadā, viņš atkāpšoties no amata, vēsta portāls Versio Žionos. Viņš uzsvēris, ka drīzumā taps informatīva kampaņa, lai sabiedrībai skaidrotu Lietuvas ieguvumus līdz ar pievienošanos eirozonai un kliedētu mītus ap eiro.
"Publikas pesimismu jākliedē ar faktiem, ka eiro ieviešana vairos ienākumus, ekonomisko stabilitāti un investīcijas, kā arī radīs jaunas darba iespējas," klāstījis Lietuvas premjers.
"Šis ir viens no mūsu valdības stratēģiskajiem mērķiem," viņš piebildis.
Graužiniene nesen paudusi bažas, ka datums, no kura Lietuva pievienosies eirozonai, vēl nav izlemts koalīcijā, bet līdz tam līdz ar bažām par cenu pieaugumu pēc pievienošanās eirozona Lietuvā palielināma minimālā alga.
"Es beidzot varu teikt - mēs esam vienisprātis par eiro ieviešanu 2015.gadā," sacīja Lietuvas premjers. Šonedēļ valdība spriedīšot par iespējamiem cenu pieauguma riskiem līdz ar pievienošanos vienotajai Eiropas valūtai un iespējām to kompensēt.
Lietuva šopavasar lūgs Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai konverģences novērtējumu, vai valsts no 2015.gada varēs pievienoties eirozonai. Lietuvas premjers uzsvēris, ka patlaban Lietuva izpilda visus Māstrihtas kritērijus, tostarp tai izdevies ierobežot inflāciju, kas bija galvenais šķērslis īstenot Lietuvas plānus par pievienošanos eirozonai jau 2007.gadā.
Lietuvas valdības programmā ir nostiprināta apņemšanās pievienoties eirozonai 2015.gadā, bet Lietuvas Finanšu ministrija un Centrālā banka jau izstrādājusi Valsts valūtas maiņas plānu pārejai uz eiro.
Tiesa, līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvas iedzīvotāju vairums ir eiroskeptiķi - pašlaik pāreju uz Eiropas kopējo valūtu atbalsta mazāk nekā trešdaļa kaimiņvalsts iedzīvotāju.
Lietuva ir pēdējā no Baltijas valstīm, kas vēl nav pievienojusies eirozonai. 2011.gada 1.janvārī to izdarīja Igaunija, bet šā gada 1.janvārī - Latvija.